Audzē aļģes, kas attīra ūdeni un baro zivis

Kad palu ūdeņi noskrējuši, jaunais darba cēliens sākas arī zivaudzētājiem, kas šai nodarbei izmanto dabiskos zivju dīķus. Pirms gadiem divdesmit zivju audzēšanai pievērsās arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra eksperts zivsaimniecībā jelgavnieks Raivis Apsītis. Tiesa, viņa izveidotā zivju audzētava nav pie mājām, bet gan Vidzemē, Cēsu novada Dzērbenes pagasta Lejniekos, kur reljefs – pakalni un lejas – ir visai piemērots zivju dīķu rakšanai. R.Apsītis uzskata, ka svarīgi ir domāt par videi un cilvēkiem draudzīgu saimniekošanu, tajā skaitā par Latvijas ūdeņu kvalitāti, kas, pēc speciālistu domām, ir būtiski pasliktinājusies, jo ūdeņos aizvien vairāk nonāk lauksaimniecībā un sadzīvē lietotie ķīmiskie piesārņojumi, tādi kā slāpeklis, fosfors un ogļskābā gāze, kas veicina gan iekšējo ūdeņu, gan Baltijas jūras aizaugšanu. Kā risināt šo problēmu?

Atrisināta zivju slāpšana
Zivsaimniecības eksperts R.Apsītis savā saimniecībā jau trīs gadus eksperimentē un dīķos laiž mikroaļģes – hlorellas, kas ļoti būtiski novērš slāpekļa, CO2 un fosfora klātbūtni ūdenī, vienlaicīgi saražojot milzīgu daudzumu ūdenī izšķīdušā skābekļa. Ieguvums ir divējāds, pirmkārt, tiek attīrīti ūdeņi, nenotiek toksisko zilaļģu ziedēšana vasaras karstajos mēnešos, otrkārt, var izaudzēt veselas zivis daudz lielākā blīvumā, nekā saimniecībās parasti tas ir iespējams. Vasarā ļoti būtiski tiek atrisināta zivju slāpšanas problēma, jo, laižot dīķos hlorellu, ūdens tiek ievērojami apskābekļots.

Zivkopja ābece māca, ka zivīm, lai tās labi augtu, ir vajadzīga barība un skābeklis. Zivis ūdenstilpē var augt dabiski – ēdot vien to, kas tur izaug. Zivis var augt arī mākslīgi, ja tās piebaro. Taču zivju piebarošanā ir robežas, ko nosaka skābekļa daudzums ūdenī. Proti, jo vairāk zivis ēd un tātad aug, jo vairāk patērē skābekli. Turklāt, jo aukstāks ūdens, jo skābeklis tajā labāk šķīst. Turpretī vasaras karstumā siltā ūdenī skābeklis šķīst daudz sliktāk. Zivis tādos apstākļos pārstāj ēst un līdz ar to arī pieņemties svarā. Vasarā karstumā skābekļa trūkums ūdenī var pat izraisīt zivju slāpšanu un bojāeju