Augusts pasaulē, Latvijā un Jelgavā

Augusts ir gada astotais mēnesis un viens no septiņiem, kuram ir 31 diena. Sākotnēji seno romiešu kalendārā tas tika saukts Sextilis (sestais) un bija gada sestais mēnesis. Ap 700. gadu p.m.ē. kalendārs tika papildināts ar janvāri un februāri, un Sextilis kļuva par astoto mēnesi. 8. gadā p.m.ē. mēnesis tika pārdēvēts par godu pirmajam Romas imperatoram Augustam. Latviešu mēneša senie nosaukumi ir suņu, rudzu vai sēju mēnesis, savukārt lietuviešu – rugpiūtis vai dėgesis, bet mūsdienās – rugpiūtis. Augusts ir kalendārās vasaras pēdējais mēnesis. Viršu, labības, sīpolu, ķiploku vākšanas un ziemāju sējas laiks. Laiks, kad nogatavojas āboli, kazenes, meža rieksti, vīst kartupeļu laksti.
Ko saka ticējumi par laika vērošanu
“Augustā ziema ar vasaru cīnās, un līdz ar to ticējums vēsta, ja augusta sākumā karsts, tad ziema būs auksta, sniegaina un gara. Ja augusts silts, būs vējains oktobris un vētraina ziema,” saka laika vērotāji.
2. augusts ir jaunās maizes diena jeb Elijāss. Siena laika beigas un labības pļaujas laika sākums. Ticējumi stāsta, ja lietus līst, būs slapjš rudens, ja saulains – rudens sauss. Lietus 2. augustā veldrē labību.
7. augusts jeb Annas pēc vecā stila ir nozīmīga diena laika vērojumos. Auksts rīts ar rasu paredz aukstu ziemu. Lietaina diena – ziemā daudz sniega. Kāds laiks līdz pusdienām, tāds līdz Ziemassvētkiem. Kāds pēc pusdienām, tāds pēc Ziemassvētkiem. Sāk ievākt ievu ogas.