Bagātai Latvijai nepieciešami drosmīgi risinājumi

Katrs no mums vēlas baudīt augstu dzīves kvalitātes līmeni Latvijā. Labklājības celšanai ir tikai viens drošs risinājums – lielāki ienākumi katram iedzīvotājam un sabiedrībai kopumā. Uzņēmējs, ManaBalss.lv, Nutrameg un kustības Uzņēmēji Mieram līdzdibinātājs Kristofs Blaus ir pārliecināts, ka Latvija var kļūt par bagātāko sabiedrību Eiropā un starptautiski populāru tehnoloģiju uzņēmumu mītnes vietu jau līdz nākamās desmitgades sākumam. Tikai tam ir nepieciešami drosmīgi lēmumi un risinājumi.

Latvijai jāpievilina pasaulē vadošie uzņēmumi

Ārvalstu uzņēmumu ienākšana dod ne tikai finansiālu pienesumu valsts ekonomikai, bet, kas ir vēl svarīgāk – zināšanas un pieredzi. Tas būtu liels ieguvums mūsu speciālistiem un visai sabiedrībai, it īpaši, ja Latvijā atvērtu biroju kāds no globālajiem milžiem kā Amazon, LinkedIn, Meta, Microsoft, Apple u.tml.

Latvijā ir vairākas vietas ar potenciālu kļūt par biznesa centriem tādām kompānijām – piemēram, VEF kvartāls, Spīķeri, Cēsis vai Jūrmala, kas varētu kļūt par nākamo Maiami. Jā, tieši Maiami ir viena no pilsētām, kas ir kļuvusi par mājvietu daudziem starptautiskiem uzņēmumiem, piedāvā uzņēmējiem patīkamu nodokļu vidi un dažādos citos veidos veicina jaunu uzņēmumu pārvākšanos uz šo jauno paradīzi. Šādu sistemātisku izmaiņu rezultātā Maiami šobrīd ir kļuvusi par “karstāku” teritoriju nekā Silīcija ieleja, kas pēdējos divus gadu desmitus tiek uzskatīta par tehnoloģiju un inovāciju epicentru.

Biznesa milži meklē vidi, kas nāktu par labu viņu uzņēmumam vienā vai citā viedā, tāpēc Latvijā būtu jārada unikāla vide, kas būtu pielāgota šādu uzņēmumu interesēm, un ar kuru nespētu konkurēt neviena cita valsts Eiropā, bet it īpaši neviena no kaimiņvalstīm. “Lai noķertu tāda mēroga lomu, ir jāstrādā drosmīgāk,” spriež Kristofs Blaus. “Piemēram, ļoti šauram konkrētam izcilu uzņēmumu lokam, kurus mēs mērķtiecīgi vēlamies motivēt atvērt birojus Latvijā, varētu uz laiku, teiksim, uz 10 gadiem piešķirt pilnīgas nodokļu brīvdienas. Jā, mums varbūt nāktos īslaicīgi atteikties no zināmas summas valsts budžetā, bet mēs īsā laikā iegūtu ārkārtīgi gudrus, pieredzējušus cilvēkus, zināšanas (..) un izcilas darbavietas vietējiem iedzīvotājiem, kuri ar gūto pieredzi, izpratni un kontaktiem pēc tam varētu daudz vieglāk radīt paši savus uzņēmumus.”

Kriptovalūtas ieviešana – gudrs veids, kā izcelties uz citu valstu fona

Lai piedzīvotu strauju izaugsmi, ir jāpieņem lieli un drosmīgi lēmumi. Viens no tiem būtu Latvijas oficiālās kriptovalūtas izdošana, pieņemot to par oficiālu maksājumu līdzekli, kuru varētu izmantot jebkurā veikalā, uzskaitīt grāmatvedībā utt. Tas radītu neapturamu modernizācijas vilni un piespiedu progresu programmētājiem, grāmatvežiem, bankām un uzņēmējiem. Šādas ambīcijas gan pagaidām izrāda vien retā valsts, neskatoties uz to, ka kriptovalūtas industrija ir mērāma triljonos.

“Oficiālās kriptovalūtas vēsmas nedaudz virmo Skandināvijā, kas mums allaž ir kā labais piemērs, uz ko tiekties. Šajā gadījumā tas būtu patiešām vērtīgi. Ir daudzi ļoti lieli blokķēžu, kriptovalūtu tehnoloģiju uzņēmumi ar labām darbavietām un unikālām zināšanām. Starptautiski labi zināmais kriptovalūtas uzņēmums Coinbase izmanto Igaunijas banku kontus, kas, atšķirībā no vairuma pasaules banku, ir tam atvērtas,” saka Kristofs Blaus. “Jā, nevar noliegt, kriptovalūtām ir sava ēnas puse – regulācijas trūkums, tāpēc to ir vieglāk izmantot dažādiem nelegāliem mērķiem, kā rezultātā pagaidām bankas visā pasaulē ir atturīgas pret darījumiem ar kriptovalūtu. Taču Igaunija, neskatoties uz savu atvērtību, kaut kā nav kļuvusi par noziedzības meku, vai ne? Nevar sasniegt lielus mērķus, neizdarot drosmīgas izvēles. Latvijas oficiālā kriptovalūta pati par sevi diez vai kļūtu par populāru un bieži izmantotu norēķinu līdzekli, bet tas ir instruments, kā pie mums radīt pasaulē konkurētspējīgāko vidi šai industrijai. [..] Komplektā ar to, ka esam NATO, OECD un Eiropas Savienības valsts un īstenojot pārējās piedāvātās iniciatīvas, neviena valsts neturētu mums līdzi. Mūsu transformāciju uz bagātāko Eiropas sabiedrību pētītu kaimiņvalstis un censtos kopēt, bet mēs būtu vairākus gadus jau priekšā.”

Energoresursi kā atslēga uz ekonomisko neatkarību

Kristofs Blaus ir pārliecināts, ka Latvija var panākt enerģijas neatkarību mazāk nekā piecos gados. Latvijā ir vēja parkiem lieliski piemērots klimats, mūsu elektroenerģijas diennakts vidējais patēriņš ir 800-900MW, kas nozīmē, ka mums pietiktu ar 120 turbīnām ar 6-8MW jaudu, lai enerģijas būtu gana pašiem un eksportam.

“Jau sen ir vairāki saskaņoti projekti ar īstenotu ietekmes uz vidi novērtējumu, ar uzticamiem starptautiskiem investoriem, piemēram, Ikea, kas labprāt pie mums izvērstu vēja ģeneratoru darbību, un investoru līdzekļi to vien gaida, lai tiktu ieguldīti vēja parku attīstībā. Jāprasa saviem politiķiem pārstāt sabotēt vai apzināti bremzēt enerģijas neatkarību. Mums būtu rūpīgi jāpārdomā, vai tiešām tumsonīgi un sazvērnieciski argumenti ir to vērti, lai atteiktos no vēl viena pamatīga pakāpiena ceļā uz Latvijas kā Eiropas labklājīgākās valsts statusu.”