Andra Ozola
Valsts meža dienests ar 12. septembri atceļ meža ugunsnedrošo laikposmu, kura laikā, atrodoties mežā un purvā, bija jāievēro vairāki aizliegumi. Šogad reģistrēti 355 meža ugunsgrēki, tajos izdeguši 220 hektāri meža zemes, informē Valsts meža dienesta sabiedrisko attiecību vadītāja Vineta Vilcāne.
Ugunsnedrošā laikposma sākumu un beigas ik gadu nosaka Valsts meža dienests, ņemot vērā laikapstākļus. Šogad tas sakās 2. maijā un noslēdzas 12. septembrī. Ugunsnedrošajā laikposmā spēkā ir vairāki ierobežojumi, piemēram, ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem nedrīkst braukt pa mežu un purvu ārpus ceļiem, atstāt ugunskurus bez uzraudzības.
Neskatoties uz to, ka ir atcelts ugunsnedrošais laikposms, Valsts meža dienests aicina arī turpmāk mežā ievērot ugunsdrošības prasības, jo plaša mēroga ugunsgrēku var izraisīt pat vismazākā dzirkstele. Pamanot meža ugunsgrēku, nekavējoties jāzvana uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 un pēc iespējas precīzāk jānorāda notikuma vieta!
Valsts meža dienests šogad reģistrējis un dzēsis 355 meža ugunsgrēkus. Kopējā uguns skartā platība meža zemēs ir 220 hektāri, no tiem 68,5 hektāri ir jaunaudzes. Pērn tika dzēsts daudz lielāks skaits meža ugunsgrēku, izdega arī lielākas platības. 2021. gadā līdz 12. septembrim bija reģistrēts 441 meža ugunsgrēks ar kopējo uguns skarto platību 503 hektāri, no tiem 111 hektāri bija jaunaudzes.
“Kopumā 2022. gada ugunsnedrošais laikposms vērtējams kā salīdzinoši mierīgs, par to liecina gan ugunsgrēku skaits, gan izdegušās platības. Lai gan vasara bija karsta, pateicoties regulārajiem nokrišņiem, ugunsbīstamība samazinājās,” saka Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Zigmunds Jaunķiķis.
Šogad lielākie meža ugunsgrēki bija Nacionālo bruņoto spēku Ādažu poligonā, kur izdega 52 hektāri, un Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, kur izdega 18 hektāri meža. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šogad visvairāk meža ugunsgrēku noticis Rīgas un Daugavpils tuvumā. Tas skaidrojams ar to, ka piepilsētu mežos ir liels cilvēku pieplūdums.
Vairumā gadījumu meža ugunsgrēki izcēlušies cilvēku neuzmanīgas, neapdomīgas, kā arī ļaunprātīgas rīcības dēļ. Šogad ļaunprātīga dedzināšana konstatēta 17 gadījumos. Tāpat meža ugunsgrēkus izraisījuši zibens spērieni, elektrolīniju īssavienojumi, mehānisko transporta līdzekļu iedarbība u.c.
Valsts meža dienests izsaka pateicību sadarbības partneriem – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, AS “Latvijas valsts meži”, SIA “Rīgas meži”, Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībām par atsaucību un atbalstu meža ugunsgrēku atklāšanā, dzēšanā un uzraudzībā.
Valsts meža dienests ir vadošā iestāde meža ilgtspējai. Dienests uzrauga meža apsaimniekošanu un izmantošanu, medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu, kā arī īsteno meža ugunsapsardzību un uzkrāj informāciju par mežu un tajā notikušo mežsaimniecisko darbību. Valsts meža dienests ir uz attīstību vērsta, mūsdienīgi domājoša iestāde, kura pārmaiņas un ikviena darbinieka profesionalitāti uztver kā gudru ceļu uz izaugsmi. Valsts meža dienests ir pārliecināts, ka pastāvēs, kas mainīsies. Valsts meža dienests ir zemkopības ministra padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde.
Foto: Valsts meža dienesta publicitātes
Reklāma