Bērvircavnieki prasa aizvākt muižas kungu māju

Latvijas Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes pārstāve Mantrova par to grib raudāt
Ap piecdesmit bērvircavnieku pagājušās nedēļas nogalē bija pulcējušies uz Jelgavas novada pašvaldības rosinātu vietējās dzīves jautājumiem veltītu iedzīvotāju sapulci. Starp sapulces dalībniekiem bija arī deputāti Vidmants Rinkūns, Ilze Vītola un novada domes priekšsēdētājs Madars Lasmanis, kas vadīja sapulci.
Ceļi liek pacelt balsis
Ievērojamu daļu sapulces debašu laika aizņēma sūdzības par ceļiem. Trūkst gājēju celiņa, kas sasniedz autobusu pieturu uz Dobeles–Bauskas šosejas (P103); bedrains ir 1976. gadā, apvienojot kolhozus “Avangards” un “Ļeņina ceļš”, būvētais asfaltētais ceļš starp Bērvircavu uz Buķiem; šajā sezonā nav šķūrēts ceļš uz Klāviem. Jelgavas novada domes priekšsēdētājs taisnojās, ka šogad plānotās investīcijas visā novadā ir tikai 3,9 miljoni eiro. Rupji rēķinot, ar to pietiek, lai noasfaltētu 15 kilometrus ceļa. Tādēļ katrā atsevišķā ciemā (novadā ir 56 ciemi) pašvaldība spēj remontēt vien dažus simtus metrus ceļa. “Sesavā iebraucot ir grubuļains ceļš, Lielvircavā un Platonē vajadzētu ceļus sataisīt, ir vēl daudz citu vietu,” neko nesolot, runāja M.Lasmanis. Zināmā mērā viņu atbalstīja Sesavas draudzes mācītājs Valdis Vircavs, kurš brīdī, kad ceļu temats iebuksēja, “Ziņām” sacīja: “Jēzus par sevi ir teicis: “Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” Ļoti svarīgi ir fiziskie ceļi, bet es aicinātu padomāt arī par garīgajiem ceļiem.”
Jau pēc sapulces “Ziņas”, izbraucot visu 4,6 kilometrus garo Bērvircavas–Buķu ceļu, secināja, ka ļoti bedrains asfalts ir vienīgi mežā pie Galamuižas, kur bez kādiem pašvaldības noteiktiem ierobežojumiem ir darbināta lieljaudas meža tehnika. Citviet tas ir labāks par daudziem ceļiem tuvākajā apkārtnē.
Saistībā ar ceļiem Jelgavas novada domes priekšsēdētāja vietniece Ilze Vītola pateicās uzņēmējiem, kas rada jaunas darbvietas un tādējādi apstākļus, kad var piesaistīt ceļu uzlabošanai Eiropas Savienības fondu līdzekļus.