Janvāra sākumā «Ziņās» un portālā «www.zz.lv» bija publicēta kāda lasītāja vēstule par neapmierinošu «Lattelecom» sniegto fiksēto telefona sakaru un interneta pakalpojumu kvalitāti Platonē, un vairāki lasītāji līdzīgas domas pauda arī atsauksmēs.
Par to, kas saprotams ar bieži dzirdēto jēdzienu «sakaru modernizācija», un citām ar «Lattelecom» saistītām aktivitātēm sarunā ar «Ziņām» stāsta uzņēmuma Regulēšanas lietu daļas direktors Aivars Kreilis:Sakaru modernizācija aizsākās pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū līdz ar jumta līgumu, ko valsts noslēdza ar mūsu investoru a/s «Tilts Communications». Tika paredzēts, ka modernizācijas gaitā visas analogās telefona centrāles tiek nomainītas pret komutācijas iekārtām, kas nodrošina ciparu signāla pārraidi, un kā rezultātā varētu piedāvāt arī papildus pakalpojumus.– Platones pagasta iedzīvotājs atsaucas uz jūsu uzņēmuma sūtītu vēstuli, kurā tiekot solīti kvalitatīvi sakari, internets un televīzijas signāls…Domāju, šeit ir pārprasts vēstules saturs, un par internetu un televīziju tajā nav bijis ne vārda… Tomēr, spriežot pēc problēmas apraksta, varētu būt pretenzija par līnijas bojājumu, kas mums būtu jāpārbauda un jānovērš. Šādā gadījumā jāzvana pa diennakts bezmaksas tālruni 114 un bojājums jāpiesaka.Ar frāzi «sakaru modernizāciju» ir jāsaprot telefona abonenta līnijas pārslēgšana uz ciparu sistēmas komutācijas iekārtām, kas dod iespēju abonentam izmantot vai bloķēt konkrētus pakalpojumus, ko nevar izdarīt analogajā sistēmā. Visā modernizācijas gaitā netika runāts par to, ko šodien daudz skaidrojam – tā ir ļoti dārgā piekļuves tīkla nomaiņa vai izbūve, kas izmaksā četrus līdz piecus tūkstošus latu kilometrā. Tieši tāpēc lielā daļā mazapdzīvotu teritoriju tiek izmantota bezvadu tehnoloģija, lai nodrošinātu saikni starp pieslēguma vietu (abonentu) un komutācijas iekārtu.Vietā salīdzinājums – pašreiz daudz tiek spriests par Latvijas Pastu kā sociālās funkcijas pakalpojumu sniedzēju, bet mēs ar universālā pakalpojuma nodrošināšanu nodarbojamies jau kopš 2003.gada, kad tika liberalizēts telekomunikāciju tirgus. Pakalpojums, kas paredz tikai mājsaimniecību nodrošināšanu ar fiksētajiem telefona sakariem, ir pieprasīts Eiropas Savienības (ES) direktīvās. Vēlos arī uzsvērt, ka četros gados tā rezultātā kā uzņēmums esam zaudējuši 7,8 miljonus latu. Zaudējumu prognoze par 2007.gadu ir vēl trīs miljoni. Arī tas ir viens no iemesliem, kā dēļ nespējam investēt līdzekļus peļņu nenesošos projektos.– Kā saprast meistaru izteikumus par «samirkušiem» kabeļiem?Lielākā daļa sakaru kabeļu ir ieguldīti padomju laikos – to apvalkos ir tikai dzīslas. Šeit bieži vien var runāt par patvaļīgiem rakšanas un celtniecības darbiem, kad vecie kabeļi tikuši rauti, plēsti, lāpīti, tādēļ tos vairs nav iespējams pasargāt no mitruma; tie ir sabojāti un jāmaina. Jau 14 gadus lietojam kabeļus ar želejveida pildījumu – tie mitrumu neuzsūc. Tas ir viens no iemesliem, kā dēļ modernizāciju neveicam tradicionālā veidā ar jaunu centrāļu uzstādīšanu un kabeļu pieslēgšanu lauku apdzīvotajās vietās. Ja nomaiņa maksā tik dārgi, tad uzreiz ir skaidrs, ka ieguldījumi nav atpelnāmi. Piemēram, pilsētā modernizācija ar kabeļu un komutāciju iekārtu maiņu izmaksāja 150 latus uz abonentu, laukos – virs 4000. Bet abonēšanas maksa visiem viena – trīs lati mēnesī bez PVN!Intervijas turpinājumu lasiet trešdienas, 6.februāra, «Zemgales Ziņās».
