Divatā ar Nekaunīgo
“Es esmu Borzijs,” iepazīstoties teica karavīrs, kas bija ievainots gulošais. Šo segvārdu latviski varētu tulkot kā Nekaunīgais. “Borzijs – varbūt tāpēc tik ilgi dzīvoju,” pašironiski pasmaidot piebilda karavīrs. Viņam ir skaļa balss, augstākā izglītība un arī vadošs darbs, šķiet, celtniecībā. Par militārajiem darbiem nejautāju, bet savu agrāko civilo viņš minēja. Automašīnā Borziju vedu vienu pašu. Tas nelikās īsti labi, jo viņš tomēr bija vidēji smagi ievainots – gulošais. Taču Ivans apstiprināja mediķu teikto, ka varam tā braukt, un tā arī braucām.
Pa ceļam neviļus klausījos, kā viņš, protams, savā skaļā balsī runājās ar tuviem cilvēkiem. “Ak, tad ievainots es tev neesmu vajadzīgs!” skaļi pauda Borzijs. Šķiet, ka tā bija kāda atvadu saruna. Citā brīdī viņš sūrojās, šķiet, runāja ar cīņu biedriem un sarunā meklēja cēloni. Kas bija darīts nepareizi? Kāpēc tad viņš tika ievainots? Stāstīja, uz kuru slimnīcu tiek vests, un prognozēja, kad varētu izveseļoties.
Piepeši Doņeckas šosejas malā ieraudzīju sievieti, kas balsoja garāmbraucošās automašīnas. Strauji piestāju. Balsotāja piekrita pieskatīt ievainoto karavīru un apsēdās blakus Borzijam. Tālākajā ceļā starp viņiem notika saruna, no kuras līdz manām ausīm nonāca Borzija vārdi: “Nejaušas satikšanās negadās!” Tas
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
