Ar katru gadu pieaug svešo sugu īpatsvars Latvijas floras sastāvā. Starp šīm sugām ir arī tādas, kuras mūsu ekoloģiskajos apstākļos jūtas ļoti labi – strauji aug, vairojas un izplatās. Viena no tādām ir Sosnovska latvānis.

Kā lopbarības un nektāraugu no Kaukāza reģiona Latvijā to ieveda un sāka kultivēt pagājušā gadsimta 50.–60. gados. Gadu gaitā tā izplatība strauji augusi, lielākoties nekoptās zemes platībās un grāvjos. Lielu uzmanību latvāņa izpētei un apkarošanas pasākumiem pievērš Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) speciālisti.

Situācija uzlabojas

• Valstī ir uzmērīta 10 837,29 ha liela teritorija, kurā aug latvāņi. Mērījumi veikti visā Latvijā. Kopumā līdz 2022. gadam latvānis ir uzmērīts 5097 vietās.
  VAAD DATI

VAAD Augu karantīnas departamenta vecākā inspektore Astra Garkāje ir noskaņota pozitīvi un norāda: “Pēdējo gadu laikā situācija kaut nedaudz, bet uzlabojas, jo, apvienojot pašvaldības un zemes īpašnieku spēkus, izdodas pamazām atkarot ar latvāni invadētās teritorijas. Par piemēru var minēt Madonas novada Barkavas pagastu, kur latvāņa audzes ir samazinājušās, jo tur intensīvi nodarbojas ar graudkopību un zeme tiek regulāri apstrādāta. Lauksaimniecības zemes vairākkārtēja aparšana noteikti palīdz cīnīties ar latvāni, jo tam nav vietas, kur izplesties. Grāvmalām, protams, jāizvēlas miglošana ar herbicīdiem, ņemot vērā ar likumu noteiktos attālumus līdz ūdenstilpes malai, kur aizliegts lietot augu aizsardzības līdzekļus.”

Inspektore arī uzsver nepieciešamību atkārtoti informēt sabiedrību par latvāņa bīstamību cilvēka veselībai, jo pat nesen nopļautas latvāņu pļavas šķērsošana var radīt smagus apdegumus. Īpaši aktuāli ir par to stāstīt bērniem, sākoties vasaras brīvlaikam, kad daudzi dosies dzīvot uz laukiem.

Iesaka nogriezt latvāņa ziedus

• ŠOGAD Lielās talkas laikā tika organizēta latvāņu rozešu izduršana ar lāpstu.

Siguldas novada pašvaldības galvenā lauku attīstības speciāliste Ineta Eriksone uzsver: “Visoptimālākā latvāņa ierobežošanas metode mazās platībās ir latvāņu rozešu izduršana ar lāpstu, ko izmantoja šogad arī Lielās talkas laikā desmit pašvaldībās. Efektīva metode ir augsnes noklāšana ar melno plēvi, bet jāņem vērā, ka tā rūpīgi jānostiprina, piemēram, apklājot ar salmiem vai sienu.” Saulē temperatūra zem plēves ir aptuveni 70–80 grādu, latvāņi “izcepas” un lielākoties aiziet bojā, bet zeme kļūst irdena un viegli apstrādājama. Variants, kas arī uzskatāms par gana efektīvu, ir izgriezt latvāņa ziedus un savākt sēklas. Ziednešus nogriež, izmantojot darbarīku garā kātā, kura galā piestiprināts ass asmens vai šķēres (kādas tiek izmantotas augļu koku zaru nogriešanai). Atkarībā no laikapstākļiem tas jādara jūlija beigās vai augusta sākumā. “Svarīgi ir neatstāt nopļautās ziedkopas uz lauka, jo augs ir pietiekami sulīgs, lai sēklas nobriedinātu arī pēc nopļaušanas un turpinātu augt nākamajā sezonā,” piebilst E.Eriksone.

Pēc viņas teiktā, latvānis ir labs nektāraugs un medus nav indīgs, kā varbūt citi domā. Ir pieļaujami atsevišķi gadījumi, kad biškopji atved stropus pie latvāņu audzēm, bet tad obligāti vēlāk ziedneši jānogriež.

Pienākums apkarot

• VIENA no latvāņa ierobežošanas metodēm – augsnes noklāšana ar melno plēvi.
  FOTO: VAAD UN NO INETAS ERIKSONES PERSONĪGĀ ALBUMA

Saskaņā ar VAAD informāciju Jelgavas novadā ir ap 107 hektāri zemes, tai skaitā 6,658 hektāri pašvaldības īpašumā, bet pilsētā 1,8 hektāri, kur aug Sosnovska latvānis.

Kā stāsta Jelgavas novada pašvaldības Īpašuma pārvaldes Vides pārvaldības nodaļas vadītāja Dace Gražule, lai cīnītos ar latvāņiem Jelgavas novadā, šogad ir izveidota invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas ekspertu darba grupa septiņu locekļu sastāvā, kuras mērķis ir organizēt un koordinēt latvāņu ierobežošanas pasākumus.

Invazīvo augu izplatības ierobežošanas ekspertu grupa katru gadu no 25. jūnija līdz 1. septembrim veiks ar latvāni aizaugušo teritoriju monitoringu.

Gan pašvaldībai, gan juridiskām un fiziskām personām, kuru apsaimniekotajās zemēs konstatēta latvāņu izplatība, ir pienākums veikt latvāņu apkarošanas pasākumus. Tādēļ pašvaldība aicina visus Jelgavas novada teritorijā esošo zemju saimniekus, kuru īpašumos sastopams Sosnovska latvānis, uzsākt tā apkarošanu.

Iesaistās ar herbicīdiem

• LATVĀŅA SAKNES

Viena no SIA “AKB Industrial” pamatdarbībām ir latvāņu iznīcināšana. Kā “Zemgales Ziņām” norāda uzņēmuma vadītājs Aivars Krūmiņš: “Pareizi latvāņu apkarojot, tos ir iespējams iznīcināt divu trīs gadu laikā. Ķīmiskā apstrāde salīdzinājumā ar mehānisko ir daudz lētāka un efektīvāka. Kombinētā ierobežošanas metode, kaut arī dod par apmēram 5% labāku rezultātu, cenas ziņā ir daudz dārgāka, un to neatmaksājas izmantot. Apstrādi ar herbicīdiem parasti veic divas reizes – pavasarī un vasarā. Ķīmiskā ierobežošana par apmēram 98% aptur latvāņu tālāko veģetāciju. Ja pēc dažiem gadiem parādās atkal kāds jauns augs, to izdur ar lāpstu.” Uz savu galvu iegādāties nepieciešamos herbicīdus gan nevar. Šie augu aizsardzības līdzekļi ir iegādājami tikai ar 2. klases lietotāju apliecību – tātad profesionāļiem, jo tikai profesionālis spēs pareizi veikt šos darbus, neapdraudot vidi, līdzcilvēkus, ievērojot likumdošanas prasības tā, lai vienīgais, kas iet bojā, ir latvānis.

Bīstams cilvēka veselībai

Sosnovska latvāņa sula ir fototoksiska, kas ir viens no galvenajiem tā bīstamības iemesliem. Ja sula nonāk kontaktā ar ādu un tiek apstarota ar ultravioletajiem stariem (parasti no saulesgaismas), tiek aktivēti toksiski savienojumi. Ja notraipītās ķermeņa daļas nekavējoties netiek nomazgātas, sula var izraisīt ādas kairinājumu un apdegumu, uztūkumu, sūrstošas un ilgstošas čūlas aptuveni 15–20 stundu laikā pēc kontakta ar augu. Čūlas bieži ir kompaktas, ļoti lielas un ūdeņainas. Var būt nepieciešama pat ādas transplantācija. Bojātās ādas brūces dzīst lēni. Šādus apdegumus var pavadīt nespēks, slikta dūša, vēdera vai galvas sāpes. Cilvēka veselību apdraud ne tikai tieša saskare ar latvāni, bet arī tā izgarojumu ieelpošana. Ja sula nokļūst acīs, var sākties neatgriezeniski procesi, līdz pat aklumam.

Sosnovska latvānis

Latvāņa veiksmīgo invāziju nodrošina sēklu dīgtspējas ilgā saglabāšanās – trīs līdz sešus gadus. Augsnē atrodamo sēklu skaits uz kvadrātmetru var būt līdz 12 000. Latvāņi nerada ziedus, līdz nav sakrāts pietiekami daudz barības vielu un augam nav optimāli augšanas apstākļi. Rezultātā to dzīves ilgums var palielināties no diviem līdz pat 12 gadiem. Tik ilgi augs spēj dzīvot, jo stresa apstākļos uzkrāj rezerves barības vielas. Latvāņi ir salizturīgi, spēj izturēt līdz -45oC.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”

#SIF_MAF2023