LETA
Programma “Skola 2030” kā atsevišķa sadaļa ir ļoti laba, bet ar diezgan sliktu menedžmentu, aģentūrai LETA skaidroja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).
Runājot par “Skola 2030” Čakša uzskata, ka programma kā atsevišķa sadaļa ir ļoti laba, bet ar diezgan sliktu menedžmentu. “Ja parasti soļi ir – izplānojām, aprobējam, ieviešam, tad tagad ir sanācis – ieviešam, mēģinām, neaprobējam. Bet ideja, kas tur ir ielikta, – mainīt izglītības kvalitāti, skolotāja lomu, mainot to par 180 grādiem, ir ļoti laba. Tomēr, paredzot pilnīgi citu pieeju tam, kā skolotājs gatavojas stundām, nav dots pietiekami liels atbalsts – turklāt atbalsts nevis tiem, kas piedalījās šajā projektā, bet atbalsts visiem pārējiem,” skaidroja ministre.
Pedagogi, kas programmā nepiedalījās, esot ieguvuši standartu, kas “jāvelk aiz matiem”. Kā uzsvēra Čakša, rezultāti, kas tiek redzēti ir pedagogu izdegšana un viss ar to saistītais.
Čakša skaidro, ka valdības deklarācijā izriet, ka prioritāšu secībā ir pat “nulltā” prioritāte, kas ir saistīta ar valodas ieviešanu mācībās skolās. Tomēr kā galvenā prioritāte tieši Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) ir kvalitatīva un pieejama skola visā Latvijā. Tas ietverot vairākas lietas – to, lai bērniem būtu pieejama un kvalitatīva izglītība, un to, lai skolotāji būtu gandarīti un saņemtu atbilstošu atalgojumu. Tā ietvaros ir arī skolu tīkla sakārtošana.
“Tātad būtībā mēs runājam par kvalitatīvu, pieejamu un iekļaujošu izglītību – skolu tīklu, skolotāju atalgojumu un kvalitatīvu izglītības produktu bērniem, domājot par saturu, materiāliem un visu ar to saistīto. Līdz ar to tā ir viena prioritāte, kas ietver vēl ļoti daudz apakšpunktu, kas liek strādāt visos šajos virzienos.”
Runājot par skolu tīklu, ministre norādīja, ka tas, cik izmaksā viena skolēna skološana, no citām valstī atšķiras par vairāk nekā sešām reizēm. Tas esot tāpēc, ka ļoti daudz no šīm izmaksām tiek izmantotas infrastruktūras uzlabošanai vai līdzīgām lietām.
Čakša skaidro, ka līdz galam nav izprasts, ar ko atšķiras laba skola no ne tik labām, jo attiecībā uz skolām šādas kategorijas nav apdomātas. “Mēs domājam – tuvāk mājām, tātad labi, nepadomājot, kā tas ietekmēs mana bērna dzīvi ilgtermiņā. Tajā pašā laikā no otras puses mēs redzam, ka vecāki, kuri par to domā, maina skolas un vērtē kvalitāti. Piemēram, domāt par reitingiem nebūtu tas pareizākais, bet tu to dari, jo gribi savam bērnam to labāko”, norāda Čakša.
Līdz ar to Čakša secina, ka valsts pienākums būtu veidot skolu tīklu tā, lai vecākiem nebūtu satraukuma, ka atkarībā no dzīvesvietas bērns saņems sliktu izglītību.
Runājot par kritēriju izveidi Čakša pauda: “Par kritērijiem mēs jau sākām runāt ar Latvijas Pašvaldību savienību, ar Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību. Svarīgi ir, ka mēs visi esam uz vienas nots jautājumā, ka kvalitāte ir būtiska, un ir jāsaprot, kāds būs tas ceļš, kā mēs tur aiziesim”.
Čakša arī pauda, ka vietējo iedzīvotāju uzskats nav “ja te ir skola, tad te ir labi, ja šeit vairs nav skolā, tad ir slikti”. Ministre uzsver, ka ir gadījumi, kur pašvaldībās notiek reorganizācijas un tās iedzīvotāji ļoti novērtē pašvaldības drosmi mainīties. Kā pozitīvus piemērus ministre minēja Ogri, Alūksni un Smilteni, kur, veicot pārmaiņas, nav nomainījušies pašvaldību vadītāji. Tieši otrādi, viņi esot guvuši atbalstu, jo iedzīvotāji redz, ka viņu bērniem tas ir devis lielākas iespējas.
Čakša uzsver, ka bieži vien darbs ar pašvaldībām ir tāds, ka ir jāparāda, ko patiesībā vecāki gaida. Un neesot tā, ka vecāki gaida, lai pilnīgi viss ir blakus mājām.
“Protams, ir jānodrošina, lai bērnam nav teju divas stundas jāpavada ceļā un tamlīdzīgas blaknes, bet patiesībā vecāki gaida, lai skolā ir laba iekšējā kultūra, lai viņi ir droši, ka bērnam nedarīs pāri, lai bērns var mācīties to, kas viņu interesē, attīstīties un aiziet tālāk dzīvē priecīgs un laimīgs. Tā ir pilnīgi cita pieeja, un tieši par to domā vecāki. Cilvēki ļoti labi mūsdienās saprot, kas ir kvalitatīva izglītība, ne velti šis jautājums ir kļuvis tik aktuāls. Un arī pašvaldības to sāk aizvien labāk apzināties,” norāda ministre.
Ministre cer ar iesaistītajām pusēm par skolu tīklu sakārtošanu un kritēriju izvirzīšanu vienoties šogad, lai ir pārejas posms un bērni no šī lēmuma neciestu. “Es pat teiktu, ka tas mums ir obligāti jāizdara gada pirmajā pusē, lai mēs tālāk varam virzīties ar likumu un citiem normatīvajiem aktiem”.
Jau ziņots, ka IZM kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību plāno veidot darba grupu par skolu tīkla kvalitātes uzlabošanu.
Abas puses vienojās, ka svarīgākais ir nodrošināt efektīvu skolu tīklu, pieejamus pedagogus, kas ir apmierināti ar savu darbu, kā arī kvalitatīvu izglītību bērniem. Tieši tāpēc tiks veidota darba grupa, kura meklēs veidus, kā uzlabot skolu tīklu.
Foto: no arhīva
Reklāma