Čakša: Šogad jāievieš studiju maksas kompensācija skolotājiem

Viens no šī gada budžeta uzdevumiem ir skolotāju studiju maksas kompensācijas ieviešana, lai mācību maksu varētu segt jau no 1.septembra, aģentūrai LETA pauda izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Viņa norādīja, ka par budžeta vietām augstākajā izglītībā mēdz būt ļoti dažāda izpratne. “Līdzīgi kā vispārējai izglītībai, arī augstākai izglītībai ir jābūt pieejamai, jo tas ir stāsts par to, ka mēs radām augsti kvalificētu darbaspēku”, norādīja ministre.

Vienlaikus Čakša skaidroja, ka ne visiem cilvēkiem ir jānonāk augstākajā izglītībā. “Svarīgi ir, lai mēs bērnu nepazaudējam un atkarībā no viņu spējām, prasmēm un interesēm spējam ievirzīt viņu profesionālajā izglītībā vai augstākajā izglītībā un zinātnē.”

Kā problēmu Čakša izcēla lielo studējošo atbirumu, kas sākoties pat jau no vidējās izglītības, bet īpaši redzams tas ir augstākajā izglītībā. Ministre norādīja, ka iemesli atbirumam var būt dažādi, kā arī nav precīza izvērtējuma, kāpēc ir šis lielais atbirums. Tādēļ ministrija meklējot rīkus, kā motivēt augstskolas un studējošos uzsākto pabeigt. “Turklāt pabeigt tādēļ, ka tas ir interesanti un vajadzīgi, nevis vienkārši formāli saņemt diplomu,” uzsvēra ministre.

Čakša skaidroja, ka šobrīd projektā ir ideja par to, ka līdzmaksājums ir motivācija abām pusēm, gan augstskolām, gan studējošajam, būt ieinteresētākiem, pirmkārt, tajā, kā tiek izvēlēta studiju programma, un, otrkārt, mācību turpināšanā.

Ministre izceļ, ka šeit svarīgs ir arī valsts atbalsta programmas ne tikai tiem, kam ir sarežģīti veikt līdzmaksājumu, bet arī tiem, kas vēlas studēt kādu profesiju, kas pašreiz ir definēta kā prioritāte un trūkstoša.

Kā piemēru Čakša izceļ pedagogu profesiju: “Pašlaik ir redzams, ka aptuveni 60% pedagoģijas studentu paralēli studijām strādā, un šīs nepilna laika studijas ir par maksu. (..) Manā skatījumā šī būtu pirmā programma, kur jārunā par to, ka mēs šo mācību maksu kompensējam, ja studējošais strādā skolā.”

Skolotāju studiju apmaksu Čakša redz kā šī gada budžeta uzdevumu, lai mācību maksu varētu segt jau no 1.septembra. Attiecībā uz pārējiem studiju virzieniem Čakša pauž cerību, ka ministrija līdz lēmumiem par modeļa izvēli tiks šī gada laikā.

Čakša uzsver, ka šobrīd tas vēl tiek diskutēts un analizēts, un ka nav tāda viena ideālā risinājuma.

Runājot par augstskolu reorganizāciju, Čakša uzsver cik svarīgi ir, lai reorganizācija virzītos uz četrām zinātnes universitātēm, jo finansējums ir jāfokusē, lai veiksmīgāk nodrošinātu zinātnes attīstību un augsti kvalificētu darbaspēku.

“Manuprāt, labs piemērs ir Liepājas Universitāte (LiepU), veidojot konsorciju ar Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. Liepājai kā reģionālai augstskolai ir nepieciešamas visas šīs mācību programmas, visas šīs sadaļas, kas ir gan inženierzinātnes, gan pedagoģija, gan vairāki mākslas novirzieni, gan medicīna, jo tur ir reģionālā slimnīca. Līdz ar to pareizi ir skatīties uz reģiona pieprasījumu.”

Savukārt runājot par LiepU vēstuli par reorganizācijas plāniem, Čakša pauda, ka, izejot vairākus apļus un saprotot, kur ir bijušas kļūdas komunikācijā un nepietiekamā informācijas sniegšanā, tika nonākts līdz tam, ka reorganizācija virzās uz priekšu un veidojas konsorcijs ar zinātnes augstskolām.

Arī runājot par Daugavpili un Vidzemi, esot svarīgi, lai augstskola justu vajadzību, kas ir konkrētā reģionā, un pie tā arī strādātu. “Par Daugavpili mums ir jārunā tomēr arī ģeopolitiskā kontekstā, jo universitātei ļoti liela nozīme ir arī latviskuma uzturēšanā un kultūrvides veidošanā,” skaidroja ministre.

Čakša arī akceptējot pārmaiņu modeli, kāds šobrīd ir tieši augstskolu pārvaldībā, jo tieši augstskolu padomes pašlaik ir ministres galvenie sarunu partneri gan par tām gaidām, kas ir no universitātes, gan par studiju programmu kvalitāti, gan par studentu atbirumu, gan par zinātnes attīstību.

Čakša skaidro, ka visas šīs lietas ir “uzliktas uz galda padomēm, lai universitātes virzītos uz priekšu arī kvalitātes ziņā”. “Atslēga universitāšu kontekstā, protams, ir profesori un viņu darba kvalitāte. Ar to ir saistīts gan finansējums zinātnei, gan studenti un ne tikai vietējie, bet arī ārzemju studenti.”

Tādēļ ministre uzsver, ka jāfokusējas uz profesoru attīstību. “Ja mēs atgriežamies pie reģionu konteksta, tad svarīgi ir, lai viņi ierauga, kas ir tās viņu pērles, un noteikti ap to veidojas studiju programmas, kā arī ierauga, kur varbūt vairāk vēl ir jāsadarbojas Latvijas mērogā. Piemēram, Daugavpilī ir ļoti spēcīgs dabaszinātņu flangs attiecībā uz vaboļu izpēti, un droši vien, ka ciešāka sadarbība ar Latvijas Universitāti dabaszinātnēs ir vietā, un tā būs tikai un vienīgi vērtīga,” skaidroja ministre.

Ministres skatījumā svarīgi, ka augstskolu ekosistēma veidotos, motivējot, uzstādot mērķus un ļaujot atrast kopsaucēju, ne tikai rīkojoties administratīvi un “lienot iekšā augstskolu mikromenedžmentā”.

Čakša atgādina, ka mērķis ir kvalitatīvs produkts augstākajā izglītībā, jo citādi ekonomikas transformācija nevar norisināties. “Es tiešām ļoti priecājos, ka valsts līmenī beidzot tas ir uzlikts kā prioritāte un ir atzīts, ka ekonomikas transformācija nevar notikt bez investīcijām zinātnē un augstākajā izglītībā,” norādīja ministre.

Čakša arī aicina augstskolas būt vēl atvērtākām, īpaši, ja tiek runāts par inovācijām vai pētniecību. “Viens piemērs ir kaut vai izglītības nozare. Mēs šobrīd mokāmies ar metodikām. Es tiešām sagaidītu, ka metodika, kā mācīt skolā to vai citu priekšmetu, nāktu no universitātēm. Lai mēs nevis cīnītos viens ar otru, bet liktu prātus kopā, kā metodiski pareizāk aiziet uz labāku, kvalitatīvāku izglītību, labāku ekonomiku. Universitātes uzdevums ir ne tikai uzkrāt, bet arī radīt zināšanas un dot tās sabiedrībai. Joprojām ir pārāk maz uzsvērts, cik liela loma ir zināšanām, kas ir universitātēs.”

Jau ziņots, ka IZM piedāvā atteikties no budžeta un maksas studiju vietu sistēmas augstskolās, tā vietā ieviešot līdzmaksājumu vairumam studējošo.

“Lai veicinātu augstākās izglītības pieejamību, kvalitāti un attīstību”, IZM ir izstrādājusi projektu konceptuālajam ziņojumam par augstākās izglītības finansēšanu. IZM priekšlikums ir pakāpeniski, septiņu līdz desmit gadu laikā, pāriet uz pilnībā valsts finansētu augstāko izglītību, kā pārejas posmu ieviešot daļēji valsts finansēto (līdzmaksājuma) finansējuma sistēmu.

Ministrija apgalvo, ka tā piedāvā sociāli taisnīgāku modeli, kas paredz nevis budžeta un maksas vietas, bet gan daļēju valsts atbalstu visiem studējošajiem valsts augstskolās un pilnībā no valsts budžeta dotētu augstāko izglītību pēc sociālajiem kritērijiem koledžās un STEM, veselības aprūpes, pedagoģijas absolventiem.

Foto: “Mācītspēks” publicitātes