Caur deju stāstīs par sievietes pieaugšanu

Balstoties uz Zemgales folkloras materiāliem un tradīcijām, un piedaloties Jelgavas pilsētas deju kolektīviem “Diždancis”, “Ritums” un bērnu un jauniešu deju kolektīvam “Vēja zirdziņš”, 4. jūnijā pulksten 16 Jelgavas kultūras namā pirmizrādi piedzīvos vērienīgs deju uzvedums “Zied ābele balti` ziedi`“. Īpaši šim uzvedumam tautas mūzikas apdares veidoja Katrīna Dimanta un Biruta Deruma, bet oriģinālhoreogrāfijas Sandra Kauranena  un Ilona Bogdanova, informē izrādes veidotāja un horeogrāfe S.Kauranena.  

Latviešu tautas dejas valodā tiks atspoguļots sievietes mūža ritējums, sākot ar bērnības darba un rotaļu ikdienu, turpinoties jaunības mīlestības meklējumos un atskanot viedā briedumā, uzsverot dzimtas vērtības un spēku, kas ir neatņemama latvieša esamības pamats. Ik dejas solis paudīs latvisko dzīvesziņu, caurvijoties paaudzēm, tikai ar Zemgalei raksturīgo muzikālo skanējumu mūsdienīgā interpretācijā.

Kā saka uzveduma režisore Elīna Apsīte: “Mani allaž ir interesējušas divas lietas: manas saknes – manas un manas tautas saknes – no kurienes mēs nākam, kāds ir mūsu zemapziņas kopējais kods un laiks. Un šos divus nezināmos savieno sieviete. Sieviete ir tā, kas no paaudzes paaudzē, stāstot pasakas, dziedot šūpuļdziesmas, aunot kājas un auklējot, bērnā nodod savas dzimtas saknes, tās maigumu, spēku un dzimtas stāstus. Sieviete ir tā, kas savieno laikus, jo viņa dod dzīvību un ir kā tilts starp paaudzēm. Par to arī ir mūsu deju uzvedums – par tradīciju, par laiku, kas kopā rada stabilitātes, bet vienlaikus arī trausluma sajūtu. Tas ir kādas zemgaliešu dzimtas stāsts, ar sievietes lūpām izstāstīts.”

Izrādes veidotājas un horeogrāfes ir S.Kauranena un I.Bogdanova, kuras trīs gadu garumā ir lolojušas un audzējušas šo ideju. S.Kauranena stāsta: “Šis stāsts ir tik ļoti saaudzis ar mums, ka grūti pat pateikt, cik sen radās šī ideja. Pateicoties sarunām ar mūsu režisori Elīnu Apsīti, no ideju stādiņa ir uzplaucis stāsts par sievietes pieaugšanu un tās alegoriju ar ābeli – sievietes būtība ir ziedēt un dot augļus. Mūzika ir iedvesmojusi radīt dejas stāstu – manu pasaules sajūtu un redzējumu dejas valodā. Skaists un unikāls ir Zemgales mūzikas materiāls, ko esam apspēlējušas šajā dejas stāstā.”

“Dejas izrādes “Zied ābele balti`ziedi’” radīšanas procesā iegūta pavisam jauna, vēl nebijusi pieredze. Sācis piepildīties sen lolots sapnis, kurš piepilda dvēseli, paplašina redzesloku un atklāj jaunas šķautnes un robežas – gribasspēks ir neticams spēks. Par sevi liek manīt arī latviešu asinis, kuras aizrautībā kūsāt kūsā un viegli iegrimst mūsu tautas bagātajā folkloras mantojumā. Ceru, ka šo brīnišķīgo sajūtu kopumu izdosies nodot arī skatītājiem,” tā I.Bogdanova.

Deju uzveduma radošo komandu veido: izrādes veidotājas un horeogrāfes S.Kauranena un I.Bogdanova, režisore E.Apsīte, mūzikas autores K.Dimanta un B.Deruma, scenogrāfija – Kārlis Freibergs, video projekcijas – Artūrs Vanags, dizains – Dārta Galiņa, izrādes mākslinieciskie konsultanti – Ieva Karele un Alda Skrastiņa.

Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs un mājaslapā www.bilesuparadize.lv. Visi ienākumi no biļešu tirdzniecības tiks ziedoti Bērnu slimnīcas fondam  – bērnu un viņu vecāku atbalstam.

Izrādes veidotāji pateicas Jelgavas pašvaldībai un pašvaldības iestādei “Kultūra” par atbalstu deju uzveduma īstenošanā. Šis projekts realizēts ar “Latvijas valsts mežu” un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu Zemgales plānošanas reģiona īstenotās Zemgales Kultūras programmas 2022 un Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogrammas “KultūrElpa” gaita.

Foto: Artūrs Vanags