• UKRAINAS PREZIDENTS Volodimirs Zelenskis un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena
  FOTO: WWW.PRESIDENT.GOV.UA

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi pērn decembra vidū samitā Briselē vienojās sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu. Eiropadomes prezidents Šarls Mišels sociālajos tīklos to nosauca par “skaidru cerības signālu viņu tautai un mūsu kontinentam”. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis bija gandarīts – lēmums sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu esot uzvara viņa kara plosītajai valstij un visai Eiropai. “Uzvara, kas motivē, iedvesmo un stiprina. Vēsturi veido tie, kas nav noguruši cīnīties par brīvību,” viņš rakstīja sociālajā platformā “X”. Eiropas Komisija (EK) novembra vidū – mēnesi pirms samita – bija ar mieru, ka tiek sāktas sarunas ar Ukrainu par spīti atsevišķiem trūkumiem. Ukraina solīja vēl nepaveiktās reformas īstenot dažu mēnešu laikā. Martā gaidāms nākamais ziņojums par paveikto. Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Aleksandra Palkova gan pauž viedokli, ka varētu būt arī cits kavēklis – šogad gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas.

“Lai iet savu ceļu”

ES Ukrainai kandidātvalsts statusu piešķīra četrus mēnešus pēc Krievijas iebrukuma – 2022. gada jūnijā. Pēc pusotra gada EK piekrita, ka tiek sāktas sarunas ar Ukrainu. Decembrī sarunas tika nolemts uzsākt ar Ukrainu, kā arī Moldovu, taču ne Gruziju, kura arī tikusi pie kandidātvalsts statusa.

Lai pieņemtu lēmumu par iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Ukrainu un par 50 miljardu eiro lielās palīdzības piešķiršanu Kijivai, bija nepieciešama dalībvalstu vienprātība, taču Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns bija atkārtoti draudējis uzlikt veto abiem šiem lēmumiem.

V. Orbāns neatradās telpā, kad pārējie 26 dalībvalstu līderi atbalstīja vienprātīgo lēmumu. V. Orbāns pavēstīja, ka Ungārija atturējās no ES līderu lēmuma sākt sarunas ar Ukrainu par dalību ES, nosaucot to par “pilnīgi bezjēdzīgu, iracionālu un nepareizu lēmumu”. “26 citas valstis uzstāja, lai šis lēmums tiktu pieņemts. Tāpēc Ungārija ir nolēmusi – ja 26 citas valstis nolemj tā rīkoties, lai tās iet savu ceļu,” tā videoierakstā “Facebook” toreiz teica V. Orbāns.

Ukraina mājasdarbi

Līdz ar kandidātvalsts statusu Kijivai tika izvirzīti septiņi kritēriji, kas jāizpilda pirms pievienošanās sarunām. Eiropas prasības saistītas ar nepieciešamību stiprināt tiesu varu, padarot stingrāku atlases procesu augstākā līmeņa tiesnešiem, un konstitucionālās tiesas reformas īstenošanu. Ukrainai jāstiprina veidi, kā aizsargāt minoritāšu tiesības, kā arī jāsakārto lielo uzņēmumu un valsts pārvaldes organizāciju pārvaldība. Lielākās gaidas tiek liktas uz korupcijas mazināšanu un atbrīvošanos no oligarhu ietekmes.

Tas, ka jau pusotra gada laikā izdevies panākt uzaicinājumu uz sarunām, nozīmē, ka Ukraina mājasdarbu izdarījusi ļoti labi. Dažādi eksperti vērtē, ka varētu būt paveikts līdz pat 90% uzdotā – neviena valsts tik ātri nav saņēmusi EK rekomendācijas sākt iestāšanās sarunas.

2023. gada 1. februāris bija īsta paraugstunda Ukrainas cīņai ar oligarhu ietekmi un korupciju. Valsts izmeklēšanas birojs veica pārbaudes Kijivas nodokļu inspekcijā un muitā, atstādinot abu organizāciju vadītājus. Ukrainas drošības dienests un Ekonomiskās drošības birojs veica kratīšanas pie oligarha Ihora Kolomoiska viņa dzīvesvietā Dnipro, izmeklējot lietu par krāpšanos kompānijās “Ukrnafta” un “UkrTatnafta”. Vēl pirms tam tika aizturēta kāda Odesas militārās administrācijas amatpersona, kura ņēmusi kukuļus no uzņēmējiem apmaiņā pret zemes nomas līgumiem. Vienā no gadījumiem izspiesti 60 tūkstoši dolāru.

Grandiozie tīrīšanas pasākumi notika pirms ES samita, kad pirmo reizi notika konsultācijas starp Ukrainas valdību un EK.

Korupcija uztrauc

Pēc sabiedrības par atklātību “Transparency International” 2021. gadā veiktā pētījuma Ukraina tika atzīta par otro korumpētāko valsti Eiropā. Kā norādījuši gan ukraiņu, gan Rietumu komentētāji, šādas paraugprāvas un aizturēšanas Ukrainai ir nepieciešamas, lai parādītu pasaulei, ka valsts spēj efektīvi funkcionēt arī kara laikā.

Pirms pāris mēnešiem “Transparency International” Ukrainas birojs iepazīstināja ar jaunāko sabiedriskās domas pētījumu par Ukrainas iedzīvotāju noskaņojumu. Krievijas agresija un korupcija bija divas populārākās atbildes par problēmām Ukrainā. Pēdējā laikā audzis cilvēku satraukums par iespējamu korupciju gaidāmajā Ukrainas atjaunošanas procesā.

“Transparency International” izpilddirektors Andrijs Boroviks, vērtējot korupcijas līmeni valstī, norādīja, ka progress, īpaši salīdzinot ar 2014. gadā gāztā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča valdīšanas laiku, ir būtisks. “Par to, ka attiecībā uz korupciju ir progress, liecina korupcijas uztveres indekss. Lai arī tas ir par uztveri, korupciju valsts sektorā, desmit gadu laikā mums tur ir +8 balles. Pirms desmit gadiem mums bija zems vērtējums – 25. Simts nozīmē, ka valstī nav korupcijas, 0 – pilnīga korupcija. Līdz ar to mums tur ir progress,” intervijā Latvijas Radio skaidro A. Boroviks.

Jābūt 100% izpildei

“Martā EK paziņos par plāna pārskatīšanu un nāks klajā ar paziņojumu, kurās jomās Ukrainai jāveic uzlabojumi. Paziņojums, kas bija novembra sākumā, patlaban ir jau novecojis, jo katru dienu starp Ukrainu un EK pārstāvniecību notiek pārrunas un diskusijas par izmaiņām iekšējā infrastruktūrā un tiesību aktos. Tāpēc patlaban ir grūti spriest par reformām, tas kļūs skaidrāks martā,” aģentūrai LETA saka Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece A. Palkova. “Kad tiks izskatītas un izvērtētas visas 32 nodaļas, notiks vēl viens pārbaudes process. EK vēlreiz veiks pārbaudi, un notiks vēl viena balsošana. Jāpatur prātā, ka, visa šī procesa laikā arī aizverot kādu nodaļu, tās prasībām ir jābūt izpildītām 100% apmērā, kas konstanti būs arī jāuzrauga.” Pēc nodaļu slēgšanas sekos ratifikācija un valsts kļūst par ES dalībvalsti.

A. Palkova pieļauj – vēl viens kavēklis varētu būt jūnijā gaidāmās EP vēlēšanas. Viņasprāt, jaunievēlētā sasaukuma politika varētu nebūt tik atbalstoša, lai kandidātvalstis pievienotos ES. “Pirms laika Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka Ukraina varētu pievienoties divu gadu laikā, kas, manuprāt, ir neizpildāmi. Jāatzīmē, ka ātrākā kandidātvalsts pievienošanās blokam ir prasījusi no diviem līdz sešiem gadiem.” Sešus gadus tas prasīja, piemēram, Horvātijai.

Ukrainas izdevumam “Jevropeiska Pravda” ES pārstāvniecības vadītāja Ukrainā Katarina Maternova kā reālistisku datumu nosaukusi 2030. gadu.

Rīgas Stradiņa universitātes lektors Mārtiņš Vargulis piekrīt, ka sarunas var ievilkties. Viņam grūti iedomāties, ka apstākļos, kad Ukrainā ir pilna mēroga karadarbība, tā kļūs par ES dalībvalsti. “Visdrīzāk, tas būs stāsts par to, kad karš beigsies, un, cerams, Ukraina tajā uzvarēs,” aizvadītā gada nogalē Latvijas Televīzijas raidījumā “Šodienas jautājums” sacīja M. Vargulis. Šādam viedoklim piekrīt arī Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks. Viņš uzsver – tagad ES ir vēl papildu instruments, ar kura palīdzību turpināt ietekmēt Ukrainas iekšpolitiskās norises. Lai arī pieklājīgi tās tiek dēvētas par iestāšanās sarunām, pēc būtības šāda valsts pieņem tos noteikumus, kas “likti galdā”.

— Kristīne Harmsena

ES paplašināšanās

Mērķi: sekmēt mieru un stabilitāti reģionos pie ES robežām; veicināt uzlabojumus cilvēku dzīves kvalitātē pārrobežu integrācijas un sadarbības kontekstā; vairot Eiropas uzņēmumu un iedzīvotāju labklājību un iespējas; ievērojot ES vērtības, tiesību aktus un standartus, ievirzīt, atbalstīt un pārraudzīt pārmaiņas, kas notiek valstīs, kuras vēlas pievienoties ES.

Paplašināšanās procesā EK palīdz valstīm, kuras vēlas pievienoties ES, izpildīt prasītos kritērijus un ieviest vajadzīgās demokrātiskās un ekonomiskās reformas. Reformu rezultātiem ir jābūt būtiskiem, ilgtspējīgiem un neatgriezeniskiem.

Pievienošanās pieteikumu var iesniegt jebkura Eiropas valsts, ja tā ievēro ES demokrātiskās vērtības un ir gatava tās sekmēt. Valstij jāizpilda noteikti kritēriji. Procedūrai ir trīs lieli etapi, un katrā no tiem jāsaņem visu ES valstu apstiprinājums. Ja sarunas un vajadzīgās reformas ir pabeigtas un abas puses ir vienojušās, valsts var pievienoties ES, ja vien tam piekrīt visas dalībvalstis.

Pašreizējās kandidātvalstis ir Albānija, Bosnija un Hercogovina, Gruzija, Moldova, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Serbija, Turcija, Ukraina. Potenciāla kandidātvalsts ir Kosova.

AVOTS: EIROPAS KOMISIJA

Viedoklis

INESE VAIDERE,
EIROPAS PARLAMENTA DEPUTĀTE NO LATVIJAS, EIROPAS TAUTAS PARTIJAS GRUPA/”JAUNĀ VIENOTĪBA”

“Eiropas Padome ieklausījās mūsu – Eiropas Parlamenta – aicinājumā nekavējoties uzsākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu par tās uzņemšanu Eiropas Savienībā. Šis ir nozīmīgs un vēsturisks solis, jo Ukrainas vieta ir Eiropas Savienībā. Šobrīd, kad ukraiņi drosmīgi un nenogurstoši cīnās ar agresorvalsti Krieviju, iestāšanās sarunu uzsākšana ir arī zīmīgs apliecinājums tam, ka mēs esam līdzās, palīdzot gan finansiāli, gan militāri, kā arī politiski. Turklāt – Ukrainas virzība uz ES ir solis, kas ar laiku palīdzēs tai kļūt arī par NATO dalībvalsti, tādējādi nākotnē sniedzot lielākas drošības garantijas. Ne mazāk svarīgi, ka sarunu uzsākšana ar Ukrainu ir arī skaidrs politiskais vēstījums Krievijai – Ukrainas vieta ir Eiropas Savienībā, nevis Krievijas ietekmes telpā.”

Materiāls tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā