Cigoriņu kapeja, radošās darbnīcas un iespēja satikties

Nedēļas nogalē Jelgavā vienpadsmito reizi norisinājās tradicionālie Vecpilsētas ielas svētki. Pirmo reizi tie notika 2013. gadā, lai pievērstu sabiedrības uzmanību šai kultūrvēsturiskajai pilsētvides teritorijai un tās saglabāšanas nepieciešamībai.

Svētkos darbojās amatnieku tirdziņš, radošās darbnīcas, meistarklases un apmeklētājus priecēja pilsētas un novada mākslinieki – Ingūna Lipska ar rotaļprogrammu bērniem, dzejas klubs “Pieskāriens”, BJMK Rokskolas audzēkņi, sporta deju klubs “Lielupe”, Elejas pagasta romu tautas deju kolektīvs “Rademila”, kā arī Jelgavas Ebreju biedrības dejotāji un ukraiņu kultūras centra “Džerelo” mūziķi. Savukārt ar ziepju burbuļiem un cienastiem bērnus sagaidīja biedrība “Ģimene nākotnei”. Teātra mīļotāji tika aicināti noskatīties Jelgavas pilsētas bibliotēkas mazizrādi “Lasis Stasis un Atlasijas okeāns” pēc Dainas Tabūnas grāmatas motīviem un Ādolfa Alunāna teātra izrādi “Pašu audzināts”, kā arī noklausīties dzejas kluba “Pieskāriens” lasījumus.

Dzelzceļnieku kūka ar cigoriņu kapeju
Baudīt gardumus pēc vecvecmammu receptēm un īstu cigoriņu kapeju aicināja Vecpilsētas ielas svētku kafejnīca “Pie Silv’ kundzes”. “Mēģinājām izveidot kaut ko autentisku šai senajai vietai, tāpēc piedāvājam saldumus pēc senām receptēm, piemēram, piparkūku mīklas kūku. 19. gadsimta otrajā pusē Rīgā un Jelgavā darbojās Vilhelma Zīslaka ceptuve, kas bija slavena ar savām piparkūkām, pumperniķeļiem un kliņģeriem. Zīslaka “Jelgavas piparkūkas” bija iecienītas pat cariskajā Krievijā. Vēl tolaik cepa vienkāršu ogu kliņģeri. Recepti aizguvām no 1939. gada laikraksta “Mājas Viesis”. Cepām pirmo reizi speciāli šiem svētkiem. Jācer, ka visiem garšos. Vēl mūsu piedāvājumā – Aleksandra kūka, kuras recepte 20. gadsimta sākumā publicēta daudzās pavārgrāmatās. Padomju laikā to pazina kā dzelzceļnieku kūku, kas cepta no smilšu mīklas un pārklāta ar glazūru. Iespējams, kādu no šodien izmēģinātajām receptēm iekļausim mūsu kafejnīcas ikdienas sortimentā,” stāsta ēdināšanas uzņēmuma “Silva” vadītāja Sandra Blūmane. Bez saldumiem svētku kafejnīcā ir iespēja nobaudīt pēc vecajām receptēm gatavotu rasolu ar siļķi, marinētām sēnēm un bietēm. Oriģinālajā receptē esot nēģi, bet tie mūsdienās ir nesamērīgi dārgi, tāpēc aizvietoti ar siļķi. Slāpju veldzēšanai var iegādāties zelteri, kas oriģinālajā versijā skaitās gāzēts ūdens, kam tikai vēlākos laikos sāka pievienot saldinātājus, augļu un ogu sulas.

Našķi ar bērnības garšu un bišu produkti
Bez našķiem neiztikt arī svētku tirdziņā. Vai kāds bērns un dažs labs pieaugušais var palikt vienaldzīgs, nogaršojot iebiezināto pienu ar karameli vai šokolādi? Saldos kārumus, kas aizved bērnībā, piedāvāja Latvijas uzņēmums SIA “Vajars” no Saldus novada Zirņiem, kas pazīstams ar zīmolu “Magmum”. “Mūsu produktiem nav pievienoti konservanti, E vielas un palmu eļļa. Biezības pakāpe atkarīga no tā, cik ilgi piens ar cukuru tiek vārīts. Īpaši biezais derīgs saimniecēm, kuras gatavo riekstiņus. Iebiezināto pienu ar šokolādi dēvējam par latviešu “nutellu”, un tas labi der uz brokastu maizītes vai pankūkām. Visbiežāk pircēji izvēlas klasisko iebiezināto pienu un to, kam pievienota karamele. Protams, pārmērīga cukura lietošana ikdienā nav vēlama, tāpēc sakām, ka stingram raksturam jāizvēlas lielākā burciņa, bet vājākam – mazā,” smejoties pamāca “Magmum” pārstāve Gita.

Tirdziņā neizpalika arī tradicionālais bišu produkts – medus un tā maisījumi. Biškopji Jūlija un Maksims no Līvbērzes pagasta stāsta, ka biškopības sezona šogad bijusi laba. Bitītes vēl turpina vākt medu no Kanādas zeltslotiņām. “Gatavojam dažādus medus maisījumus. Bērniem patīk ar šokolādi, bet pieaugušajiem – ar veselīgām piedevām, piemēram, vīgriezēm, kas palīdz pret bezmiegu. Bites vedam uz Kurzemes puses griķu laukiem. Griķu medus ir īpaši vērtīgs un veselību spēcinošs, bet ar īpatnēju garšu un aromātu, kas ne visiem patīk,” norāda biškope. Sezonas laikā viņa aicina uz ekskursijām dravā, lai cilvēki iepazītu bišu dzīvi vai uzlabotu veselību apiterapijas mājiņā.

Iegādājas interjera priekšmetus un interesantas ziepes
Lailas Šutines nodarbošanās ir dekupāža, viņa dekupē koka, korķa, kartona un stikla priekšmetus mājai. Tie ir skaisti papildinājumi interjerā, brīnišķīgas dāvanas un mīļlietiņas ikvienam, kuram patīk kas īpašs un tikai vienā eksemplārā. “Vienā eksemplārā ir arī manas draudzenes Ievas Hofmanes ekoprintā radītie krekliņi un svārki. Ar viņu uz tirdziņiem braucam kopā. Ekoprints ir dabiska krāsošanas tehnika, kurā tiek izmantotas lapas, ziedi un citi augu materiāli, lai izveidotu rakstus un krāsas uz auduma,” paskaidro Laila.

Jelgavniece Līga Galdiņa pavisam nesen pievērsusies ziepju izgatavošanai un atzīst, ka process ir ļoti aizraujošs. “Beidzot daru to, ko gribēju jau sen. Turpinu mācīties un, skatoties dažādus video, apgūstu jaunas tehnikas. Dažreiz dizaina idejas rodas pat naktī. Pieprasītas ir ziepītes, kas līdzinās kēksiņiem vai mazām kūciņām. Esmu padomājusi arī par vīriešiem un radījusi ziepes tieši viņiem. Tuvākajā laikā domāju veidot savu mājaslapu un organizēt meistarklases ziepju izgatavošanā. Gribētu iemācīties izgatavot vannas bumbas un skrubjus,” ar savām iecerēm dalās Līga.

Ar krāsainām smiltīm iepazīst dabas kustības
Mazie svētku apmeklētāji varēja darboties darbnīcā “Varavīksnes cikls”, kas ir ieskats astoņu nodarbību ciklā. Ar krāsaino kvarca smilšu palīdzību bērni veidoja kādu no dabas kustībām. “Nodarbības laikā notiek pašregulācijas process, kas palīdz bērnam tikt galā ar savām emocijām, līdzsvaro un sekmē viņa individualitātes attīstību. Tāpat nozīme ir katrai krāsai, kas tiek izvēlēta. Mācāmies atpazīt dabas procesus un saskatīt, kur katra krāsa ir sastopama dabā,” stāsta Ilze Makārova, kuras viens no pamatdarbiem ir silto smilšu terapijas metode. Pēc viņas novērojumiem, šodien bērni ir diezgan mierīgi un nosvērti, uz izaugsmi tendēti. Nevar salīdzināt, kādi tie bija vasaras sākumā pēc mācību gada beigām – uzvilkti un stresaini. Tas nozīmē, ka vasarā bija laiks labi atpūsties un līdzsvarot sevi.

Māla putniņi Ziemassvētku eglītei
Keramikas darbnīcā no baltā Spānijas māla top putniņi. “Katrs savam putniņam apakšā uzraksta savu vārdu un pēc nedēļas, kad tie būs izžuvuši, varēs nākt pakaļ un nest uz mājām. Putniņus gatavojam tā, lai tos varētu iekārt Ziemassvētku eglītē. Baltie putniņi starp zaļām skujām izskatīsies tiešām jauki. Atsaucība keramikas darbnīcai vienmēr ir liela. Pati ikdienā darbojos Vilces muižā, bet vadu vairākus keramikas pulciņus arī Jelgavas bērniem,” teic keramiķe Daina Petere. Deviņgadīgais Alberts ar mālu darbojas pirmo reizi, bet viņam šķiet, ka tas nav grūtāk kā izveidot kaut ko no plastilīna. Galvenais, vajag pacietību un rūpību.

Iesaistās ķistu gatavošanā
Dzīvesziņas un arodu sētas pagalmā notika zīmīga meistarklase – ķistu darbnīca. Ķists ir senlatviešu rotājums, kas pēc savas formas atgādina mazu saulīti, tāpēc to izgatavoja, godinot un piesaucot sauli. Senākos laikos ķists tapa no vasarā savāktiem un izžāvētiem dabas materiāliem, bet mūsdienās izmanto krāsainas auduma strēmeles, vilnas dziju un spalvas. Divus kociņus saliek krusteniski un aptin ar minētajiem materiāliem. Svētku reizē dalībnieki aizsāka ķistu darināšanu, kas turpināsies visa gada garumā, aicinot gan iedzīvotājus, gan izglītības iestādes veidot šos dekorus un nodot arodu sētai, kur darbi vienkopus tiks glabāti, lai vēlāk, ķistus apvienojot, tie kļūtu par simbolisku ielas rotājumu.

Senie tapešu raksti nokļūst uz apģērba
Vecpilsētas mājā darbojās sietspiedes darbnīca, ko organizēja uzņēmums “Apdrukā pats” no Aizkraukles. “Šodien visus interesentus aicinu iejusties apdrukas mākslinieka lomā, līdzi ņemot T kreklu vai kādu citu rotājamu tekstilu. Piedāvātie raksti nav izvēlēti nejauši, bet radīti no šeit restaurācijas laikā atrastajiem tapešu fragmentiem. Meistardarbnīcas piedāvājam visā Latvijā, bet Jelgavā esam pirmo reizi. Interese ir liela, un gribētājiem nācās stāvēt pat rindā. Ikdienā pie mums var pasūtīt individuālus apdrukas dizainus. Mūsu apdrukai nav tikai komerciāls raksturs, labprāt sadarbojamies arī ar ģimenēm un savu iespēju robežās esam gatavi realizēt visdažādākās dizaina idejas,” atklāj Ilva Liepiņa.

Svētkos jūtas laimīgas
Sieviešu invalīdu biedrības “Zvaigzne” dāmas Vecpilsētas ielas svētkus izmanto, lai satiktos, labi atpūstos un komunicētu cita ar citu. “Šodien jūtamies laimīgas un priecīgas, svētki noteikti ir vajadzīgi. Šogad pirmo reizi piedalījāmies Pilsētas svētku gājienā, lai parādītu, ka arī mēs esam daļa no Jelgavas. Gribam, lai mūs ievēro, atbalsta, nevis ignorē. Ikdienā tiekamies reizi nedēļā, padzeram kafiju, parunājamies un apsveicam jubilārus. Vēlamies doties kādā ekskursijā, bet, tā kā biedrībā ir cilvēki ar kustību traucējumiem, ir finansiāli dārgi sameklēt piemērotu transportu. Citreiz sadarbojamies ar Jelgavas Senioru biedrību un kopā dodamies kādā izbraucienā. Nākamā gada sākumā atzīmēsim 25 gadu jubileju,” ar sieviešu invalīdu biedrību iepazīstina Simona Zvaigzne.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Novadu aktualitātes”. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”.

+ 5