Tuvojoties
Halovīnam jeb
Visu svēto dienas priekšvakaram, no jauna aktualizējas jautājums,
vai Latvijā šie svētki būtu jāsvin.
Etiķetes
eksperte Irma Kalniņa, kas Latvijā dzīvo gandrīz 20 gadu, ir
dzimusi Ņujorkā, tāpēc viņai Halovīns nav svešs. Kā atzīst
eksperte, ASV Halovīna tradīcija bija un būs ļoti svarīga un
ikviens šo notikumu izbauda.
Halovīna
svinēšana ir aizgūta no senajām ķeltu tradīcijām un ir ļoti
izplatīta ASV. Ķeltu laikā tā bijusi pagānu tradīcija, tomēr
ap sešdesmitajiem gadiem tas mainījās. Turpina I.Kalniņa: “Tajā
laikā tika izlemts, ka šī tradīcija ir jāpiekopj nedaudz citādāk
–
ne tikai kā saldumu vākšana, bet arī lai radītu labumu
sabiedrībai. Lai palīdzētu trūcīgajām valstīm, iesaistījās
Apvienoto Nāciju Starptautiskais Bērnu fonds jeb UNICEF, kas
rosināja izmantot speciāli izveidotu kārbiņu. Tajā, dodoties
Halovīna gājienā, aizsāka aicināt ziedot centus, kas pēc tam
tika nodoti labdarībai. Šāda rīcība pozitīvi atainoja Halovīna
būtību.”
Halovīns
Latvijā lielākoties ir populārs bērnu vidū. Tāpat tas ir
iecienīts formāts dažādām tematiskajām ballītēm, taču bieži
vien tajās tiek pārprasta vai ne vienmēr līdz galam ir izpratne
par šo svētku nozīmi. Halovīns ir kas vairāk par saldumu
diedelēšanu. Visu Svēto dienas priekšvakars ir arī laiks, lai
būtu kopā ar ģimeni un draugiem.
“Šie
svētki lēnām, bet tomēr ir atraduši savu vietu arī Latvijā.
Protams, pamatā ģimenēs ar bērniem, jo svētku gaidīšana un
norise saistās ar dažādiem rituāliem. Piemēram, māju
dekorēšanu, tērpu darināšanu, uzkodu gatavošanu. Var novērot,
ka Halovīns ienāk arī bērnudārzos un skolās, vienlaikus
neaizmirstot un atgādinot, ka arī mums pašiem ir savas tradīcijas,
kā piemēram, budēļos jeb ķekatās iešana. Runājot par
Halovīnu, galvenais nav savākt konfektes, bet sniegt kaut ko
simbolisku pretī – tas var būt ābols vai bumbieris. Manā
skatījumā, Latvijā attieksme pret Halovīnu ir ļoti pozitīva, un
šai globālajai tradīcijai pretoties būtu veltīgi,” tā
I.Kalniņa.
Interneta
veikala 220.lv valdes locekle Laila Snidzāne, gatavojoties Halovīna
sezonai, norāda uz tendencēm attiecībā uz svētku atribūtu
iegādi: “Globālās tradīcijas mūsdienās ienāk ļoti strauji,
jo, pateicoties internetam un ātrajai informācijas apmaiņai, mēs
neizbēgami papildinām savu kultūru ar citām. Preču pieprasījums
pēc Halovīnam raksturīgām precēm liek secināt, ka šie svētki
kļūst arvien populārāki.”
Gatavošanās
process Visu svēto dienas priekšvakaram nav jāpārprot ar masīvām
dekorācijām un miroņu apokalipsei līdzīgas pilsētas radīšanu.
Pieredzē dalās I.Kalniņa: “Mums ir daudz ķirbju. Sanākt kopā
ģimenes lokā un kopīgi grebt ķirbī priecīgas sejiņas ir vesels
ģimenes projekts. Bez ķirbja paspilgtināt atmosfēru var ar visu
to, kas ir saistīts ar Ķeltu tradīcijām, kas ir gariņi. Gariņi
ir cilvēki, kas ir aizgājuši aizsaulē, tātad tie ir skeleti,
raganas, spoki, kas raksturo melno, tumšo pasauli. Tomēr jāuzsver,
ka šī atmosfēras radīšana nav jāasociē ar ko negatīvu, jo šo
svētku būtība ir prieka radīšana un kopā būšana – gan
brīdī, kad jāgrebj ķirbis, gan tad, kad jārotā mājoklis.”
Lai
radītu spocīgu un nedaudz baisu atmosfēru, pietiek vien ar pāris
aksesuāriem telpā, kas uzburs noskaņu. Pircēju paradumi ir
dažādi, lielākoties izvēloties dažādu kategoriju nelielus
aksesuārus, kombinējot tos savā starpā, lai radītu pilnīgu un
oriģinālu apkārtējo vidi. Vispieprasītākās Halovīnam
raksturīgās preces ir dažādas karnevālu cepures, mākslīgās
asinis, interjera aksesuāri un maskas.
Ko
patiesībā nozīmē “trick or treat” jeb “saldumus vai
izjokosim”? “Pārģērbtie, nomaskējušies Halovīna dalībnieki
ir mirušie gariņi, kas klauvē pie durvīm. Un, ja mājas saimnieks
nedalās gardumos, tas nozīmē, ka viņš neizrāda labvēlību pret
gariņiem, un šajā gadījumā gariņi atspēkojas ar joku,”
skaidro I.Kalniņa. Eksperte arī uzsver, ka Halovīna “joks” nav
jāuztver kā pāri darīšana otram, jo tā nav šo svētku ideja un
mērķis.
I.Kalniņa
ir pārliecināta, ka latvieši sāk piekopt šo tradīciju aizvien
vairāk un pēc gadiem desmit šie svētki Latvijā kļūs daudz
populārāki.
Foto: pixabay.com
