Spānijas kailgliemežu sērgai neredz gala

Šovasar viena no problēmām Latvijā ir straujā Spānijas kail­gliemežu izplatība, un arī Jelgava nav palikusi neskarta. Kā “Zemgales Ziņām” atzina pašvaldības iestādes “Pilsētsaimniecība” speciālisti, iedzīvotāju sūdzības par šo invazīvo kaitēkli tiek saņemtas ik dienu.

Sastopams arī koptās teritorijās
Problēmas ar Spānijas kailgliemeža izplatību nav vienīgi Latvijas vai Baltijas problēma, šī šķirne iekļauta Eiropas 100 visinvazīvāko dzīvnieku sarakstā. Minētajai sugai ir raksturīga ļoti strauja vairošanās, kā arī tas, ka Spānijas kailgliemeži iznīcina visu, ko sastop ceļā. Tie ir ne tikai augi, bet pat citu gliemežu sugu pārstāvji.

UZZIŅA
Pieaudzis kailgliemezis ir 7–14 centimetrus garš. Lielākoties brūngani netīri pelēkzaļā krāsā, var būt arī brūngani, oranžīgi vai pelēcīgi, retāk melni.
Pēda gandrīz balta vai pelēka, bez rieviņām. Gļotas uz pēdas pārsvarā bezkrāsainas, bet uz ķermeņa virsmas parasti tās ir dzeltenīgas vai oranžīgas.
Uz ķermeņa izteikti lieli iegareni kārpiņveida izcilnīši. Nepieaugušiem īpatņiem ķermeņa abos sānos ir tumša josla, kas, gliemjiem pieaugot, izzūd.
Spānijas kailgliemezi viegli var sajaukt ar sarkano kailgliemezi (Arion rufus) un melno kailgliemezi (Arion ater).
Avots: www.ozols.gov.lv

“Spānijas kailgliemezis mīt arī Jelgavā, turklāt ir samērā izplatīts. Vēl pirms kāda laika, skatoties kartē, varēju nosaukt vietas, kur tas sastopams vairāk, bet pašlaik šis kaitēklis mājo visur. Dārzos, parkos, grāvmalās. Gan koptās, gan nekoptās teritorijās,” skaidro “Pilsētsaimniecības” vecākā apzaļumošanas speciāliste Liene Mistre. “Pati to esmu redzējusi Uzvaras parkā, kur visapkārt ir koptas teritorijas.” Runas par to, ka šis dzīvnieks iecienījis tikai nekoptu vidi, neatbilst patiesībai. Tas patiesi ir sastopams it visur. “Turklāt Spānijas kailgliemezim ļoti patīk brīdis pēc lietus, jo tad tas parādās īpaši kuplā skaitā – var teikt, ka lien ārā no visām malām.”

Iedzīvotāji tiek aicināti ziņot par gliemežiem arī vasaras nogalē. “Ir speciāla mājaslapa www.invazivs.lv, kur pie viena var apskatīt sarakstu gan ar invazīvo augu, gan dzīvnieku sugām. Šajā mājaslapā ir iespējams ziņot par to, kur pamanīti Spānijas kailgliemeži. Es pat teiktu, ka tas ir jādara,” norāda speciāliste. Piebilstams, ka, aplūkojot šajā mājaslapā ievietoto karti, var redzēt, kur tieši Jelgavas teritorijā minētās invazīvās sugas pārstāvji ir redzēti. “Kartē šīs vietas atzīmētas ar punktiņiem, kuru diemžēl ar katru dienu kļūst arvien vairāk. Vēl šajā vietnē pieejams daudz precīzas informācijas par invazīvajām sugām.” Protams, par redzētajiem Spānijas kailgliemežiem var ziņot arī “Pilsētsaimniecības” speciālistiem, taču vēl svarīgāk būtu šo informāciju nodot šajā mājaslapā.

Spānijas kailgliemeža izplatības karte

Lūdz neveidot komposta kaudzes
“Pilsētsaimniecības” darbinieki iedzīvotāju zvanus par vietām, kur viņi pamanījuši Spānijas kailgliemezi, saņem katru dienu. “Cilvēki sūdzas, ka redzējuši Spānijas kailgliemezi pašvaldības pārziņā esošajās teritorijās, kuras netiek izpļautas, kas savukārt ir atkarīgs no pieejamajiem budžeta līdzekļiem. Taču tas tāpat sastopams arī privātās teritorijās, jo gliemezim noteiktu robežu, kuras šķērsot nevajag, nav,” komentē L. Mistre. “Otra problēma, ar kuru saskaros, – iedzīvotāji ārpus sava privātīpašuma un blakus platībās, tajā skaitā pašvaldības īpašumā, kas īsti netiek apsaimniekots, veido komposta kaudzes. Protams, tas pievilina Spānijas kailgliemežus, jo tur ir ēdiens!” Tā patiesi ir sasāpējusi problēma Jelgavā, turklāt arī Dabas aizsardzības pārvalde aicina neveidot atvērtā tipa komposta kaudzes.

Ja cilvēki apmainās ar augiem, apzaļumošanas speciāliste iesaka to darīt uzmanīgi, tas ir, pārbaudīt, vai šī auga lapās nav paslēpies Spānijas kailgliemezis, un tikai tad stādīt savā teritorijā. “Otrs mans padoms ir būt uzmanīgam, pērkot melnzemes kravas, ja kāds, piemēram, vēlas veidot dārzu. Vajadzētu izvērtēt, no kurienes augsne ir ņemta.”

Sākot ar nolasīšanu un beidzot ar granulām
Metodes, kā ar Spānijas kailgliemežu izplatību cīnīties, ir dažādas, taču jāņem vērā to spēja ļoti strauji vairoties, proti, viens gliemezis gadā var izdēt 500 oliņu. “Viena no metodēm ir tos nolasīt, taču obligāti jālieto vai nu darba, vai arī gumijas cimdi, jo gliemezis ir ļoti lipīgs. Cimdi pēc tam nebūs lietojami. Turklāt gliemezis nelielā mērā ir kaitīgs, arī tādēļ to nav ieteicams ņemt rokās,” stāsta L. Mistre.

Diemžēl nebūs tā, ja vienā vakarā cilvēks no sava dārza nolasīs visus pamanītos Spānijas kailgliemežus, tad nākamajā dienā to šajā teritorijā vairs neatrast. “Cik būs nolasīti, tikpat daudz nākamajā dienā būs to vietā. Taču, ja cilvēks izliksies, ka viss kārtībā un nedarīs neko, arī nebūs labi. Pirmkārt, jau pašam būs nepatīkami iziet savā teritorijā. Gliemežiem ir spilgti oranža krāsa, tos pamanīt var uzreiz,” pauž apzaļumošanas speciāliste.

Paralēli Spānijas kailgliemežu regulārai nolasīšanai ar rokām ļoti ieteicams ir arī regulāri savā zemē nopļaut zāli. Citiem vārdiem, rūpēties, lai vide būtu maksimāli sakopta.

“Vēl viena plaši zināma metode, kā cīnīties ar šiem gliemežiem: var ieliet trauciņā un kaut kur dārzā nolikt tumšo alu, kas tiem ļoti patīk,” atklāj speciāliste. “Tas būtu viens no slazdu veidiem. Tāpat ir plaši pieejami un izmantojami dažādi augu aizsardzības līdzekļi. Piemēram, speciālas granulas, ko izber pa perimetru. Spānijas kail­gliemezis pārlien tām pāri, granulas absorbē, līdz ar to gliemezim vairs neizdalās gļotas, tas nevar pārvietoties un nomirst.”

Nav tikai šī gada problēma
Nav pamata uzskatīt, ka cīņa ar Spānijas kailgliemežu izplatību ir vienīgi šī gada problēma. “Ir jāskatās, kāda būs ziema un nākamā vasara. Šī gada ļoti mitrā vasara Spānijas kailgliemežiem ārkārtīgi patīk, tāpēc arī tie ir sastopami visur un neticami strauji vairojas,” skaidro speciāliste. Būtu maldīgi domāt, ka šī suga Latvijā nokļuvusi un iedzīvojusies tikai šogad. Spānijas kailgliemeži bijuši arī iepriekšējos gados, taču tad bijušas karstākas un sausākas vasaras, līdz ar to šī problēma nebija tik izplatīta. “Jācer, ka šogad būs aukstāka ziema un būs kailsals. Tas problēmu neatrisinās, bet kāda daļa no gliemežiem tiks iznīcināta. Taču, lai kādi būtu laikapstākļi ziemā, problēma ar Spānijas kailgliemežu izplatību Latvijā nekur nepazudīs. Tie būs sastopami arī nākamgad, jautājums vien par to izplatību.

Nav vienīgā invazīvā suga
Jelgavā un tās apkārtnē līdzās Spānijas kailgliemežiem sastopamas arī citas invazīvas dzīvnieku un arī augu sugas, kas nodara kaitējumu videi. “Tādos apjomos kā Spānijas kailgliemezis citu sugu pārstāvju, kas rada problēmas, nav,” stāsta L. Mistre. “Viņa skaidro, ka ir arī citas gliemežu un gliemeņu sugas, kas iekļautas invazīvo sarakstā, taču to nodarītais kaitējums nav tik ievērojams. Piemēram, manas mājas pagalmā mājo milzu kailgliemezis, kas arī ir invazīvs.” Postījumus videi nodara arī vīngliemeži, taču tā nav invazīva suga un to arī nav tik ļoti daudz kā Spānijas kailgliemežu.

No invazīviem augiem Jelgavā un novadā visbiežāk sastopamas ir ošlapu kļavas, lupīnas un zeltslotiņas. “Invazīvi, protams, ir arī latvāņi, taču tie nav tik izteikti. Nereti gadās, ka iedzīvotāji tos jauc ar citiem augiem līdzīgo lapu dēļ,” novērojusi L. Mistre.
— Lāsma Gaitniece

Par Spānijas kailgliemežiem citos reģionālajos laikrakstos

“Spāņu” uzvaras gājiens

Sērga iedzīvotāju dārzos – Spānijas kailgliemezis. Tā saka daudzi, kuru īpašumus pārņēmuši šie nelūgtie viesi, un izmisīgi tos, kā nu prot, cenšas apkarot. Tomēr ar pašu spēkiem ir par maz, tāpēc tiek lūgta pašvaldības palīdzība un atbalsts.

Nav jau tā, ka Spānijas kailgliemezis pie mums atceļojis, līdz ar to problēma radusies vienā dienā. Pirmo reizi Latvijā tas novērots 2009. gadā un šajā laikā strauji izplatījies.

Pērn īslīciete Evita Novicka platformā ManaBalss.lv iesniedza iniciatīvu, lai Spānijas kailgliemezi iekļautu invazīvo sugu sarakstā. Gada garumā iniciatīvu parakstījuši vairāk nekā 7000 cilvēku.

Aizkraukles novadā par straujo kailgliemežu izplatību skaļāk sāka runāt Koknesē, kur iedzīvotāji paši sāka cīņu, kā arī vērsās apvienības pārvaldē ar lūgumu kaut ko darīt, lai nelūgto viesi apkarotu.

Agrita Vagoliņa, Kokneses apvienības pārvaldes vadītāja, teic, ka iedzīvotāji ar lūgumu vērsās jau pagājušajā gadā. Bija nepieciešama speciālistu konsultācija, lai zinātu, kā kailgliemežus ierobežot. Apvienības pārvalde martā sarīkoja tikšanos ar malakoloģi Ivetu Mundu. Gliemežu pētniece raksturoja Latvijā sastopamās gliemežu sugas un ieteica paņēmienus Spānijas kailgliemeža apkarošanā. Iespējams, dažiem iedzīvotājiem speciālistes stāstījums sagādāja vilšanos, jo cerēja gūt informāciju par kādām radikālākām metodēm, lai atbrīvotos no šī kaitnieka. Tomēr semināra iespaidā cilvēki kļuva aktīvāki.

Raksta vēstuli pašvaldībai

Šajā gadā bija silta ziema, vasara ir vēsa un mitra, kas Spānijas kailgliemežu izplatībai ir labvēlīgi apstākļi. Acīmredzot koknesiešu pacietības mērs bija pilns, un šovasar tika rakstīts iesniegums Aizkraukles novada domei, kurā uzsvērta nepieciešamība izstrādāt plānu Spānijas kailgliemežu apkarošanai. Iesnieguma iniciatore ir Ilze Mājeniece. “Kad es gāju pa mājām vākt parakstus, mani katrā mājā pretī “sagaidīja” vismaz viens gliemezis. Tie rāpoja pa sienām, pa suņu ēdiena traukiem, pa visurieni.” Koknesiete uzteic apvienības pārvaldes vadītājas Agritas Vagoliņas rīcību. Viņa reaģēja uz vairāk nekā 50 cilvēku iesniegumu. “Mēs domājām, ko darīt, un ņēmām vērā arī citu novadu pieredzi,” teic A. Vagoliņa. “Sešās ielās – Hanzas, Miera (arī pļavā starp ielu un šoseju), Parka, Raiņa, Māras, kā arī 1905. gada ielas posmā – savas teritorijas intensīvi pļaujam un kaisām ar limacīdiem. Rezultāts ir, un ir arī iedzīvotāju pozitīvas atsauksmes. Šobrīd limacīdi mūs glābj, un jāmēģina palīdzēt cilvēkiem.” Arī I. Mājeniece atzīst, ka “spāņu” kļuvis krietni mazāk.

Koknesieši savā vēstulē aicina pašvaldību izstrādāt Aizkraukles novada rīcības plānu Spānijas kailgliemeža apkarošanai un sākt šī plāna īstenošanu iespējami drīz, paredzot konkrētus pasākumus un finansējumu.

Jaunjelgavas pusē nav manīti

Aizkraukles novada pašvaldība savā “Facebook” kontā norādījusi, ka līdz šim informācija saņemta par Spānijas kailgliemežiem teju visā novadā, izņemot Aizkraukli un tās pagastu, kā arī Jaunjelgavas apvienību. Ar Spānijas kailgliemežiem šovasar nākas saskarties arī Neretā. No purva puses tie pārvietojas uz apdzīvotākām vietām, vairāk to izjūt Kalēju ielas iedzīvotāji. Apvienības pārvaldes vadītājs Juris Gorbačovs teic, ka kailgliemežiem šī vasara ir labvēlīga. “Šur tur parādās. Skolas darbinieki pašlaik cīnās, lai tālāk neizplatītos. Zāle aug, un, kur to nepļauj, tur viņi izplatās. Būs jāinformē iedzīvotāji, kuriem nepļautie gabali, lai, kur tas iespējams, sāk tos apstrādāt,” saka J. Gorbačovs. “Domājam, ka nākamā gada budžetā paredzēsim naudu limacīdu iegādei.”

Lai arī pašvaldība norādījusi, ka Aizkraukles pilsētā un pagastā kailgliemeži pagaidām nav uzieti, tomēr komentāri liecina pretējo. Tie esot manīti graviņā, Mežaparkā, Jaunceltnes ielā un vasarnīcu teritorijā Ziedos.
— Laikraksts “Staburags”

Jau nokļuvis līdz Latvijas–Igaunijas pierobežai

Jau labu laiku sociālajos tīklos dārzkopji diskutē un dalās pieredzē, kā cīnīties ar uzmācīgo un ēdelīgo Latvijas mazdārziņu un dārzu negausīgo iekarotāju Spānijas kailgliemezi.

Laikraksts “Ziemeļlatvija” savā sociālo tīklu kontā aicināja Valkas iedzīvotājus, kas rosās mazdārziņos, dalīties novērojumos, ja ir pamanījuši nevēlamos ciemiņus – Spānijas kailgliemežus.

Viena no pirmajām atsaucās Ingrīda Vilne, kura dzīvo blakus Pedeles dabas takai. Viņa komentē: “Man šogad pirmie parādījās! Rīmas no Spānijas, visu viņi noloka, paliek pliki kāti. Pasūtīju “gliemežu bendi”, gaidu, kad atnāks. Par rezultātiem ziņošu. Pagaidām dzirdinu viņus ar alu – lielākie pļēguri apslīkst, bet daļa ierauj un labā noskaņojumā aizslīd no “kroga”.”

Savos secinājumos dalās arī Vijciema pagasta zemnieku saimniecības “Ziediņi” īpašniece Sniedze Ragže: “Šos gliemežus ienes dārzos ar stādiem podiņos no tālienes. Podiņos ir oliņas, un tālāk jau aiziet. Žēl, ka ievazāti arī pie mums.”

Karīna Klote raksta: “Cik esmu dzirdējusi, tad tikai ar nolasīšanu var kaut ko panākt, bet tas jādara katram savas sētas īpašniekam. Ja to dara viens, tad tā cīņa ir zaudēta spāņu labā. Un te ir jāpieslēdzas arī pašvaldībai, jo upes teritorija arī kaut kādā veidā jāapseko. Tas pats, kas ar latvāņiem. Diezgan drausmīgi. Tāpat iesaku būt uzmanīgiem, daloties ar stādiem. Labu gribēdami, var iedalīt ne tikai kādu skaistu īrisu, bet arī oliņas ar spāņu pēcnācējiem.”
— Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Apdraud iedzīvotāju dārzus

Ar satraukumu par spāņu kailgliemežu izplatību Gulbenē “Dzirkstelei” stāsta Stāmerienas iedzīvotāja Baiba Magone. Viņa ir pārliecināta, ka tieši pilsētā šī sērga ir sevišķi aktuāla un apdraud arī tuvējos pagastus.

“Pilna pilsēta ar spāņu kailgliemežiem! Pie kā lai vēršos? Ar pļāpāšanu vien te nebūs līdzēts. Invāzija iet plašumā. Gulbenē spāņu kailgliemeži ir visur! Kādi pasākumi tiks veikti, lai ierobežotu šo sērgu? Kas tiks darīts? Piemēram, Ozolkalnā arī vairs nav glābiņa no spāņu kailgliemežiem. Zinu, jo tur manam dēlam ir māja. Vedekla katru vakaru to vien dara kā uz ceļa nolasa kailgliemežus. Zinu, ka nav nekādu efektīvu saudzīgo metožu kailgliemežu apkarošanā. Vienīgi nolasīšana ar rokām. Vai arī nesaudzīgā metode – noindēšana,” saka B. Magone.

Gulbenes novada Centrālās pārvaldes Īpašumu pārraudzības nodaļas ainavu arhitekte Laima Šmite-Ūdre “Dzirkstelei” stāsta, ka atsevišķās vietās Gulbenē apkarošanas darbības tiek veiktas, ņemot vērā Dabas aizsardzības pārvaldes izstrādātos ieteikumus, tajā skaitā tiek iegādāti un izmantoti limacīdi, videi nekaitīgi preparāti uz dzelzs fosfāta bāzes. Pašvaldība saņem iedzīvotāju ziņas par Spānijas kailgliemežiem, tās apkopo, apseko teritorijas un veic apkarošanas darbības.

Augkopības speciāliste Inga Freimane “Dzirkstelei” stāsta, ka kartē, kurā gliemežu pētnieki apkopo teritorijas ar Spānijas kailgliemežu izplatību, šobrīd ir atzīmēta Gulbenes pilsēta. I. Freimane pauž, ja šobrīd tiek atrasts Spānijas kailgliemezis, tad tam vajadzētu būt apmēram 6 līdz 7 centimetrus garam. Augusts ir laiks, kad šie gliemeži dēj olas, parasti izvēloties viegli mitras un krēslainas vietas.

Augkopības speciāliste stāsta, ka Spānijas kailgliemežus iespējams iznīcināt arī vienkāršā veidā, proti, tie noslīkst spainī, kas ir pilns ar ūdeni.

“Problēmu bieži rada tas, ka cilvēkiem ir grūti atšķirt Spānijas kailgliemežus no mūsu vietējiem sugām, īpaši tad, ja gliemeži ir mazi un atrodas agrīnās attīstības stadijās,” saka I. Freimane.

Vietējie kailgliemeži nav tik ēdelīgi un tik strauji nevairojas kā Spānijas invazīvā suga. 

Spānijas kailgliemeži ir ļoti ēdelīgi. “Esmu redzējusi, kā viens Spānijas kailgliemezis nakts laikā apēd prāvu kabaci. Viņi ēd daudz un ātri, turklāt katrs gliemezis var izdēt apmēram 200 olu, kas rada milzīgu vairošanās potenciālu.”
— Laikraksts “Dzirkstele”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Novadu aktualitātes 2025”. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”.