Vispirms internetā, tad – uz kapsētu (1)

Vasara latviešiem tradicionāli ir kapusvētku laiks, un gluži loģiski, ka cilvēki tieši šajā gadalaikā savu piederīgo un citu tuvinieku kapavietas apmeklē visbiežāk. Dažkārt ir tā, ka cilvēks vēlētos apmeklēt kāda atdusas vietu, taču nezina, kā līdz tai nokļūt, tāpēc var palīdzēt kapsētu digitalizācijas un pārvaldības sistēma “Cemety”. Ar interneta palīdzību ir pieejami pamatdati, pēc kuriem atrast kapavietu nevajadzētu būt problēmām. Jelgavas pilsētas un novada kapsētas, kā arī Dobeles novada Auces un Tērvetes kapsētas ir digitalizētas; patlaban norit Virkus kapsētas digitalizācija, “Zemgales Ziņām” pastāsta SIA “Cemety” dibinātājs, īpašnieks un valdes loceklis Miks Blate.

Digitalizē Dobeles novada kapsētas

Kapsētu digitalizācijas un pārvaldības sistēma “Cemety” iedzīvotājiem piedāvā datus, ja, piemēram, nepieciešams noskaidrot kāda aizgājēja kapavietu. Mājaslapā www. cemety.lv iespējams apbedīto meklēt pēc vārda un uzvārda. Patlaban ir pieejamas ziņas par gandrīz diviem miljoniem apbedīto personu. Ja kapsēta, kurā cilvēks apglabāts, atrodas to 587 skaitā, kas patlaban ir digitalizētas, un ja vien apbedījums nav pavisam nesen izveidots, nevajadzētu būt problēmām atrast nepieciešamo informāciju. Ievadot mirušā vārdu un uzvārdu, iespējams noskaidrot, kurā kapsētā viņš ir apdusas, kā arī sektora, rindas un vietas, kur atrodas kapavieta, numurus. Zinot šo informāciju, jau ir daudzkārt vieglāk atrast meklēto apbedījumu. Ja cilvēks savā ikdienā neizmanto internetu un neprot ar to apieties, palīdzību var lūgt kapsētu pārziņiem.

“Patlaban mūsu darbinieki strādāt pie Virkus kapsētas digitalizācijas Dobeles novadā. Pēc līguma darbi jāpabeidz līdz decembrim, taču es domāju, ka pabeigsim septembrī vai oktobrī,” apņēmīgi pauž SIA “Cemety” īpašnieks M. Blate. “Dobele vispār šogad ir saņēmusies un sākusi savu kapsētu digitalizāciju – datu ievadi digitalizācijas sistēmā internetā.”

Pirmais klients – Jelgavas kapsētas

Runājot par Zemgali, M. Blate ar prieku min Jelgavas piemēru, piebilstot, ka būtu tikai priecīgs, ja arī pārējo Latvijas reģionu darbinieki, kuri profesionāli saistīti ar kapsētām, būtu tikpat čakli un entuziasma pilni. “Mūsu pirmais nopietnais klients bija Jelgavas pilsēta. Pašvaldības iestādes “Pilsētsaimniecība” par kapsētām atbildīgie darbinieki mums deva informāciju par uzmērītajām teritorijām, mēs to ievadījām sistēmā, un paši kapsētu pārvaldnieki digitalizēja datus.” Kad pirmā no Jelgavas kapsētām tika digitalizēta, to pārvaldniekiem tas bija milzīgs laika ietaupījums. “Varu paskaidrot, kāpēc. Agrāk cilvēks atnāca uz kapsētu, jo vēlējās veikt apbedījumu. Visi kāpa auto, brauca apskatīt vietu, saprast, kur apbedījums iespējams. Tagad atver sistēmā datni, aplūko apbedījuma vietu, attēlus un uzreiz konstatē, kur ir brīvs, kur var veidot jaunu apbedījumu. Nekur nav jābrauc, tas ir milzīgs laika ietaupījums,” pauž M. Blate. “Līdzīgi ar līgumiem. Uzreiz sistēmā ir redzams, kam ir noslēgts līgums, uz kādu termiņu. Tas pats ar nekoptajām vietām – sistēmā katru gadu iespējams apsekot, vai tā tiek uzturēta, pievienot bildes, var redzēt visu vēsturi. Jā, kapsētu pārziņi ir ļoti apmierināti.”