Andra Ozola
31. janvārī Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par ienākumiem un dzīves apstākļiem. Aptaujās ap 8 tūkstošiem no visiem 825 tūkstošiem Latvijas mājsaimniecību, kuras atlasītas ar nejaušas gadījuma izlases metodi. Respondentiem jautās par mājsaimniecības sastāvu un tās locekļu sociālekonomisko raksturojumu, mājokļa apstākļiem, ienākumiem, veselības stāvokļa pašvērtējumu, sociālo atstumtību un materiālo nenodrošinātību, informē CSP Informācijas un komunikācijas daļa.
Šogad aptaujā īpaša uzmanība tiks pievērsta darba tirgus jautājumiem, priekšrocību un trūkumu pārmantošanai paaudzēs, kā arī mājokļa jautājumiem (par grūtībām saistībā ar dzīvesvietu, energoefektivitāti un citiem).
Aptaujā aicināti piedalīties iedzīvotāji, kuri saņēmuši CSP uzaicinājuma vēstuli. No 31. janvāra līdz 20. februārim iedzīvotāji varēs aizpildīt aptaujas anketu tiešsaistē CSP vietnē https://e.csp.gov.lv. Jautājumu un neskaidrību gadījumā lūdzam sazināties ar CSP konsultantu pa bezmaksas tālruni 80008811 darbdienās no pulksten 10.00 līdz 18.00 vai rakstīt uz e-pastu silc@csp.gov.lv.
Šogad ir īpaši svarīgi piedalīties aptaujā, jo anketas jautājumi par 2022. gadu palīdzēs novērtēt Covid-19 pandēmijas un citu ģeopolitisko procesu ietekmi uz Latvijas iedzīvotāju labklājību. Aptaujā iegūtos datus plaši izmanto valsts un pašvaldības iestādes, pieņemot iedzīvotāju ikdienu ietekmējošus lēmumus. Katra aptaujas dalībnieka atsaucība ir svarīga, lai dati pareizi un objektīvi atspoguļotu to, kā dzīvo mūsu valsts iedzīvotāji.
CSP garantē personas datu konfidencialitāti, un iegūtā informācija tiks izmantota tikai apkopotā veidā.
Ja respondents nebūs aizpildījis anketu tiešsaistē, no 16. marta līdz 30. jūnijam CSP intervētājs ar to sazināsies pa tālruni vai ieradīsies klātienē. Klātienes intervijas 2023. gadā notiks tikai tad, ja to pieļaus epidemioloģiskā situācija. Pirms tam aptaujā iekļautās personas saņems CSP vēstuli, kurā norādīts plānotais intervijas laiks un intervētāja kontaktinformācija. Ierodoties klātienē, intervētājs uzrādīs darba apliecību ar fotogrāfiju.
Nozīmīgākie 2022. gada iedzīvotāju ienākumu un dzīves apstākļu aptaujas rezultāti
- 2021. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2020. gadu, pieauga par 7,6 %, sasniedzot 678 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Iedzīvotāju ienākumi pieauga lēnāk nekā 2020. gadā, kad bija 8,1 % kāpums.
- 2021. gadā vistrūcīgākajās mājsaimniecībās (pirmajā kvintiļu grupā) ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija 232 eiro mēnesī, turpretim visturīgākajās mājsaimniecībās (piektajā kvintiļu grupā) – 1 475 eiro mēnesī.
- Visstraujākais ienākumu pieaugums 2021. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu, bija otrās (12,1 %), trešās (12,1%) un ceturtās kvintiļu grupas mājsaimniecībām (11,1 %). 2021. gadā rīcībā esošie ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli otrajā kvintiļu grupā bija 412 eiro mēnesī, trešajā kvintiļu grupā – 570 eiro mēnesī, savukārt ceturtajā kvintiļu grupā – 801 eiro mēnesī.
- Mazinoties turīgāko (piektās kvintiļu grupas) mājsaimniecību ienākumu kāpumam, samazinās arī ienākumu nevienlīdzība, tomēr 2021. gadā visturīgāko iedzīvotāju ienākumi bija 6,3 reizes lielāki nekā vistrūcīgāko iedzīvotāju ienākumi, kas ir 0,3 reizes mazāk nekā 2020. gadā. Džini koeficients 2021. gadā bija 34,3 %, kas ir par 1,4 procentpunktiem mazāk nekā 2020. gadā.
- 2021. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 418 tūkstoši jeb 22,5 % iedzīvotāju – par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2020. gadā.
Par aptauju
Ienākumu un dzīves apstākļu aptauja ik gadu notiek visās ES dalībvalstīs, izmantojot vienotu metodoloģiju. Tās mērķis ir nodrošināt salīdzināmu informāciju par dažādiem aspektiem, kas ietekmē mājsaimniecības un katra cilvēka labklājību.
Plašāka informācija par iegūtajiem datiem pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļās:
Monetārā nabadzība, nevienlīdzība un sociālā atstumtība
Privāto mājsaimniecību un ģimeņu skaits
Iedzīvotāju veselības pašvērtējums un paradumi
Foto: CSP
Reklāma