Andra Ozola
Lauku saimniecības 2020.gadā apsaimniekoja 30,5% no Latvijas teritorijas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktās lauksaimniecības skaitīšanas galīgie rezultāti.
2020.gadā Latvijā bija 69 000 ekonomiski aktīvu lauku saimniecību, kas apsaimniekoja 1,97 miljonus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes.
Ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits pēdējo 20 gadu laikā samazinājies vairāk nekā divas reizes. Straujākās izmaiņas notikušas laikā no 2001. līdz 2010.gadam, kad saimniecību skaits samazinājās par 40,8%. Vienlaikus apsaimniekotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība šajā periodā augusi par 8%.
Pēdējos četros gados lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība palielinājusies par 38 300 hektāru jeb 2%, saimniecību skaitam samazinoties par 950 jeb 1,4%.
2020.gadā lauku saimniecībās apsaimniekoja 1,21 miljonu hektāru īpašumā esošu platību jeb 61,7% no kopējās apsaimniekotās lauksaimniecības zemes, kamēr pārējās apsaimniekotās platības bija nomātas no citiem lauksaimniekiem.
Statistikas pārvaldē norāda, ka kopš 2001.gada, kad notika pirmā lauksaimniecības skaitīšana pēc neatkarības atgūšanas, lauku saimniecības kļuvušas lielākas gan pēc izmantotās zemes platības, gan pēc ekonomiskā lieluma – standarta izlaides. 2020.gadā vidēji vienā lauku saimniecībā apsaimniekoja 28,5 hektārs lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas ir par 16,7 hektāriem jeb 2,4 reizes vairāk nekā 2001.gadā un par septiņiem hektāriem vairāk nekā 2010.gadā.
Pēdējo 10 gadu laikā mainījies saimniecību sadalījums pēc ekonomiskā lieluma grupām – standarta izlaides. 2020.gadā mazās saimniecības bija 85,2% no saimniecību kopējā skaita, kas ir par 6,3 procentpunktiem mazāk nekā 2010.gadā. Mazajās saimniecībās apsaimniekoja 22,7% no kopējās lauksaimniecības zemes platības, kas ir par 20,4 procentpunktiem mazāk nekā 2010.gadā. Savukārt vairāk nekā pusi jeb 51% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības 2020.gadā apsaimniekoja lielajās saimniecībās, kas ir par 18,7 procentpunktiem vairāk nekā pirms 10 gadiem.
Lielajās lauku saimniecībās apsaimniekoja 870 700 hektāru jeb 68,2% sējumu platības un 91 800 hektāru jeb 16,3% izmantoto pļavu un ganību platību. Šajās saimniecībās tika turēts vislielākais lauksaimniecības dzīvnieku skaits – 205 200 jeb 49,5% liellopu, 85 700 jeb 61,5% slaucamo govju, 308 300 jeb 94,3% cūku, 5,5 miljoni jeb 94,2% mājputnu un gandrīz visi broileri – 99,3% jeb 2,4 miljoni.
Mazajās saimniecībās 246 300 hektāru jeb 60,8% dabīgo pļavu un ganību platībās tika turētas 57 600 jeb 47,6% aitu un 8100 jeb 61,9% kazu, kā arī 48,1% trušu un 48,5% bišu saimju.
Lauku saimniecības Latvijā galvenokārt ir ģimenes uzņēmumi, kurus vada paši īpašnieki vai viņu ģimenes locekļi. 2020.gadā 92,7% lauku saimniecību vadīja paši saimniecību īpašnieki un 4,1% – cits īpašnieka ģimenes loceklis. No pastāvīgi nodarbinātajiem 133 800 jeb 86,1% bija īpašnieki un viņu ģimenes locekļi.
Lauku saimniecību vadītāju vidējais vecums 2020.gadā bija 57,3 gadi, kamēr 2010.gadā – 55,7 gadi. Kopš 2001.gada 45-64 gadus vecu vadītāju īpatsvars palielinājies par 10,8 procentpunktiem, kamēr gados jaunu vadītāju īpatsvars samazinājies par 15 procentpunktiem.
Lauku saimniecību vadītāju lauksaimnieciskās izglītības līmenis pēdējo 20 gadu laikā pieaudzis. 2020.gadā 50,5% lauku saimniecības vadītājiem bija lauksaimnieciskā izglītība, kas ir par 20,5 procentpunktiem vairāk nekā 2001.gadā. 2020.gadā apmācībās piedalījušies 9,2% saimniecību vadītāju. Vienlaikus 16,5% lauku saimniecību vadītāju bija cita augstākā izglītība.
2001.gadā 50,3% no kopējā nodarbināto skaita bija sievietes, bet vēlākos gados lauksaimniecībā nodarbināto sieviešu īpatsvars samazinājies, norāda statistikas pārvaldē, atzīmējot, ka 2020.gadā 60,4% no kopējā nodarbināto skaita bija vīrieši. Vienlaikus 46,1% no pastāvīgi nodarbinātajiem ģimenes locekļiem bija sievietes.
2020.gadā 36,7% lauksaimniecībā nodarbinātie bija algoti darbinieki, galvenokārt – saimniecību vadītāji, ar saimniecības īpašnieka ģimeni nesaistīti pastāvīgi nodarbinātie, kā arī uz laiku nodarbinātie.
Latvijā 2020.gadā bija 4000 lauku saimniecību, kas pielietoja bioloģiskās lauksaimniecības saimniekošanas metodes un apsaimniekoja 285 500 hektāru jeb 14,5% kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības. Vienlaikus 259 900 hektāru jeb 91% platības bija pilnībā sertificētas un 25 600 hektāru jeb 9% bija pārejas periodā.
Salīdzinot ar 2010.gadu, bioloģisko lauku saimniecību skaits palielinājies par 11,1%, bet apsaimniekotās lauksaimniecības zemes platības palielinājušās divas reizes. 2010.gadā 3600 bioloģiskās lauku saimniecībās apsaimniekoja 142 500 hektāru jeb 7,3% no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes.
Visvairāk bioloģiski apsaimnieko lauksaimniecības zemes platību ir Latgales un Vidzemes reģionā. Jaunpiebalgas novadā bioloģiski apsaimniekoja 49,8% un Lubānas novadā 34,1% no lauksaimniecības zemes.
Teksts: LETA
Foto: pixabay.com
Reklāma