LETA
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) mudina ziņot par negaisā bojātiem dižkokiem.
Kā aģentūru LETA informēja DAP Komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa, rīcība, novēršot vētras radītās sekas, esot atkarīga no postījumu ietekmes uz koku.
Piemēram, ja ir nolūzis viens vai vairāki lieli koka zari, vai arī daļa no stumbra, ieteicams DAP nosūtīt informāciju un dižkoka fotogrāfiju ar radītajiem postījumiem. Tad dabas datu sistēmā “Ozols” būs iespēja atjaunot informāciju par dižkoka stāvokli.
Gadījumā, ja koks ir pilnībā izgāzies, neatgriezeniski bojāts un pilnībā zaudējis augtspēju, bet nerada bīstamību, zemes īpašniekam jāiesniedz DAP iesniegums rakstiskas atļaujas saņemšanai dižkoka nociršanai.
Minētās darbības būs pieļaujamas vien pēc atļaujas saņemšanas, kurā var tik ietverti specifiski norādījumi. Atsevišķos gadījumos dižkoku stumbru aizvākšana nav pieļaujama, ja tas ir mājvieta kādai īpaši aizsargājamai sugai.
Ja koks rada bīstamības situāciju un ir pilnībā izgāzies, neatgriezeniski bojāts, zaudējis augtspēju un koka nociršana ir nepieciešama avārijas seku novēršanai, zemes īpašniekam nepieciešams nofotografēt dižkoku ar radītajiem postījumiem un telefoniski informēt par turpmāko rīcību DAP, lai iespējami ātri novērstu avārijas situāciju.
Pēc vētras seku novēršanas nepieciešams iesūtīt iesniegumu un dižkoka fotogrāfiju ar radītajiem postījumiem rakstiskas atļaujas saņemšanai. Tāpat nepieciešams rīkoties situācijās, ja koks rada paaugstinātu bīstamību, proti, pastāv risks, ka koka stumbrs var nolūzt vai izgāzties, koka stumbrs ir sašķēlies, sasvēries, sakņu sistēma ir daļēji izcelta no augsnes, aizlūzis zars, tādējādi pastāvot iespējai apdraudēt cilvēku dzīvību, infrastruktūru, kustamo vai nekustamo īpašumu.
Rīcību katrā situācijā nosaka arī koka atrašanās vieta. Proti, ja dižkoks atrodas meža zemēs, tad nolūzušais vai nozāģētais koks, koka stumbrs un zari, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, ir jāsaglabā koka augšanas vietā vai tuvākajā apkārtnē, kur tas turpinās kalpot kā dzīvotne daudzām kukaiņu un dzīvnieku sugām.
Savukārt, ja dižkoks atrodas blīvi apdzīvotā teritorijā, nozāģētā koka stumbra un zaru, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, novākšanā jāievēro DAP atļaujas nosacījumi, jo koks var būt dzīvotne kādai īpaši aizsargājamai sugai.
Iespējams, ka šādā gadījumā koka stumbrs ar resnajiem zariem būs jāsaglabā koka augšanas vietā.
DAP atgādina, ka dižkoks ir aizsargājama dabas vērtība, kura atrodas valsts aizsardzībā, tāpēc uz to attiecas īpaši nosacījumi arī gadījumā, ja dižkoks ir cietis no vētras postošās ietekmes un ir nepieciešami koka sakopšanas darbi seku novēršanai.
Dižkoks esot uztverams kā patstāvīga ekosistēma un ir dzīves telpa daudzām retām un apdraudētām zīdītāju, putnu, kukaiņu, sēņu un citu organismu grupām. Par koku sakopšanu esot atbildīgs īpašnieks, uz kura zemes atrodas attiecīgais dižkoks. Zemes īpašnieka pienākumos ir nodrošināt arī aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošanu, kā arī ziņot par esošajām vai iespējamām izmaiņām.
Aizsargājamā koka nociršana pieļaujama vien gadījumos, kad koks kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst koka radīto bīstamību, piemēram, apzāģēt zarus vai izveidot atbalstus, vai koka augtspēja ir pilnībā zudusi.
Foto: Dabas aizsardzības pārvaldes Komunikācijas un dabas izglītības nodaļa
Reklāma