Dārgi uzbūvētais ir jākopj

Pa aizdambētajām kanalizācijas caurulēm no pilsētas slimnīcas deviņdesmitajos atceļojušas pat šļirces, ko kāds bija iemetis podā.

Visas durvis vaļā, izkurināta pirts, rūc siltu vēju dzenošs gaisa pūtējs – tāda aina pirms dažām dienām bija vērojama jelgavnieka Aivara Rudzīša privātmājas pagrabā. 5. augustā lietus plūdos tajā ūdens bija pacēlies vienu metru 38 centimetru augstumā virs grīdas, tādēļ tagad nākas, kā vien iespējams, žāvēt pagraba sienas. Gan Aivars Rudzītis, gan viņa kaimiņi Artūrs Puķītis un Alīna Grigorjeva, kā arī Jāzeps Kivlenieks dzīvo Pārlielupē, Brīvības bulvārī. Kaimiņi ir norūpējušies par dabas stihijas nodarīto skādi, ko, viņuprāt, palielināja tas, ka Brīvības bulvārī pienācīgi nedarbojās 2008./2009. gadā atjaunotā lietusūdens savākšanas sistēma.

Brīvības bulvārī izveidojās korķis
Zināms, ka Jelgavā vairākās kārtās veikti ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu uzlabojumi. Šo vairāku desmitu miljonu eiro vērto projektu līdzfinansēja ES Kohēzijas fonds. J. Kivlenieks teic: “Pilsētā veikts liels darbs ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu sakārtošanā, taču pašvaldībai mēs maksājam nodokļus, lai izbūvētās sistēmas tiktu uzturētas labā kārtībā.” Viņa mājā, kas atrodas salīdzinoši uzkalnā, pagrabs noplūda tādēļ, ka Brīvības bulvāra lietusūdens savākšanas kolektors 5. augusta lietavās bija aizdambējies un nespēja uzņemt no mājas jumta plūstošo ūdeni. A. Rudzītis teic, ka kādam kaimiņam mājas pagrabs applūda ar fekālo ūdeni, jo arī to kanalizācijas sistēma neņēma pretī. “Mums mājā ir aizbīdnis, kuru lietojam, kad uznāk lietus vai arī kaimiņos tiek aizdambēta tualete,” paskaidro saimnieks. Viņš piebilst, ka pirms aizbīdņa ierīkošanas agrāk gadījies, ka pa aizdambētajām fekālās kanalizācijas caurulēm no tuvējās pilsētas slimnīcas atceļo pat šļirces, ko kāds ir iemetis podā.

Pašvaldības atbalsts nepienākas
“Pavasara palos ne mūsu mājas pagrabā, ne arī pagalmā ūdens nekad nav ieplūdis,” uzsver visi četri minētie māju saimnieki. Taču lietavu plūdi ir kas Jelgavā agrāk nepiedzīvots. Pašvaldība ir izziņojusi atbalstu plūdos un vētrā cietušajiem trūcīgajiem vai maznodrošinātajiem iedzīvotājiem. Minētie privātmāju īpašnieki neatbilst tai jelgavnieku kategorijai, kam plūdu seku novēršanā pienāktos pašvaldības atbalsts. Savu māju ir apdrošinājis tikai J. Kivlenieks. Viņš cer, ka apdrošinātājs segs izdevumus trīs ūdens sabojāto saldētavu, parketa grīdas un citu lietu atjaunošanai. Savukārt A. Grigorjeva un A. Rudzītis ir vērsušies pašvaldībā ar lūgumu pēc palīdzības, jo izdevumi plūdu seku likvidēšanai mājsaimniecībām ir ievērojami. A. Grigorjevai zaudēta divu siltumnīcu raža, paskaloti ir mājas pamati, bet A. Rudzīša mājai ūdens vienā vietā ievērojami izskalojis pamatus, bojātas elektroiekārtas, tostarp siltumsūknis, ūdenī izšķīdinātas un kļuvušas apkurei nederīgas piecas tonnas granulu.

A. Puķītis pašvaldībā nav vērsies, taču arī viņa ģimenes izdevumi šajā ziņā ir ievērojami. Daudz elektrības patērēts, darbinot sūkņus. Remontēta tiek automašīna, kas bija mirkusi ūdenī.

Nejuta darbu koordināciju
Jautāta par pārdzīvoto dabas stihiju, Pārlielupes iedzīvotāja LBTU zinātniece Anna Vintere spriež, ka palīdzība plūdos un vētrā cietušajiem varēja būt koordinētāka. “Plūdos mēs daudzi cietām, applūda siltumnīcas, garāžas vai varbūt dobē no slapjuma iznīkušas puķes. Bet tad piepeši stihijas seku likvidēšanas gaitā nevalstisko organizāciju čatā parādījās aicinājums iet talkot Jelgavas Valsts ģimnāzijā, kur plūdi apskādēja pagrabstāvu. Manuprāt, Valsts ģimnāzija ir ļoti liela nopietna kopiena – skolēni, vecāki, absolventi. Vai viņi tiešām paši netika galā? Varbūt Valsts ģimnāzija pat varēja piedāvāt palīdzību citiem stihijas skartajiem?” spriež A. Vintere. Vēl viņa brīnās, ka plūdi pagrabā ģimnāzijā radījuši pārsteigumu. “Ne pirmo reizi Jelgavā applūst Ūdensvada un Mātera ielas krustojums, kas ir zema vieta. Vai pirms dažiem gadiem, ieguldot miljonus Valsts ģimnāzijas renovēšanā, nebija iespējams atrisināt pagraba applūšanu plūdos? Ja tomēr problēmai nevarēja atrast tehnisku risinājumu, tad pagrabstāvā taču nevajadzēja iekārtot mācību klases, aprīkot tās ar mācību līdzekļiem, ko bojā ūdens,” norāda A. Vintere.

Ļoti pozitīvi par brīvprātīgo palīdzību plūdos izsakās LBTU Veterinārmedicīnas fakultātes mazo dzīvnieku patversmes darbinieki.

Savukārt sabiedriski aktīvā Zita Lazdiņa pamanījusi, ka Jelgavā, Rīgā un citviet jau nedēļu pēc vētras stāv nolauzti un arī sazāģēti koki, kas nav aizvesti, bet varētu tikt izmantoti individuālo māju apkurē, ja vien to savākšana māju saimniekiem būtu atļauta.

Gaida valsts palīdzību
Jelgavas pašvaldība informē, ka pilsētas zaudējumi plūdos un vētrā pārsniedz 13 miljonus eiro, no tiem pašvaldības īpašumi apskādēti par četriem miljoniem eiro. Izskalojumi un iebrukumi reģistrēti Stacijas, Pasta un Jāņa ielā, Rūpniecības un Veidenbauma ielā, kā arī Rogu ceļā, Dobeles šosejā, Garozas ielā, Jāņa Čakstes bulvārī, uz Lietuvas šosejas pārvada, abās Lielupes pludmalēs un citviet. Vētrā nolauzti ielu apgaismojuma balsti, ceļa zīmes un norādzīmes.

Vētra un vēlāk arī pārmitrinātā zeme pilsētā izgāzusi vairāk nekā 400 koku. Apjomīgs darbs ieguldīts lietusūdens atsūknēšanā no ielām, notekgrāvjiem un privātīpašumiem, piesaistot papildu lieljaudas sūkņus un citu tehniku.

Postījumi nodarīti praktiski visām pilsētas izglītības iestādēm, to teritorijām, sporta laukumiem un infrastruktūrai. Vissmagāk cietusi Jelgavas Valsts ģimnāzija, kur applūda cokolstāvs ar pieciem mājturības mācību kabinetiem, ēdnīcu, garderobi un citām telpām. Pamatīgi cietušas ne tikai applūdušās telpas, bet arī skolas inventārs, tostarp ēdnīcas elektrotehnika. Skolas atjaunošanā būs jāiegulda gandrīz 800 000 eiro. Applūda arī Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes ēka Pulkveža Oskara Kalpaka ielā 9 un Stacijas ielā 13, kur bojātas specializētās darbnīcas. Tāpat postījumi nodarīti pilsētas kultūras namam, Svētās Trīsvienības baznīcas tornim, bērnu un jauniešu bibliotēkai “Zinītis” (bojāts lifts) un citiem objektiem.

SIA “Jelgavas ūdens” infrastruktūrai nodarīti zaudējumi 307 000 eiro apmērā. Tiek uzsvērts, ka apjomīgi darbi būs jāveic iebrukušajam Savienības ielas lietusūdens kolektoram.

Par visiem apdrošinātajiem objektiem, kas cietuši vētrā un plūdos, pašvaldība ir vērsusies pie apdrošināšanas kompānijām, taču, līdzīgi kā iedzīvotājiem, arī pašvaldībai vairākās situācijās kompensācija atteikta. Pašvaldība šos gadījumus fiksē, apkopo un par tiem informēs Ekonomikas ministriju. Pašvaldība lūdz valdībai kompensēt arī iedzīvotāju privātīpašumiem nodarītos zaudējumus – daļējai to segšanai būtu nepieciešami vairāk nekā septiņi miljoni eiro.

Aprēķinātie zaudējumi iesniegti valdībai, un tiek prognozēts, ka valdība par kompensācijas piešķiršanu varētu lemt šonedēļ. Savukārt Jelgavas domes deputāts Uldis Dūmiņš uzskata, ka pašvaldība varētu prātīgāk saimniekot un iekrāt naudu, lai sniegtu atbalstu cietušajiem. Viens no acīs krītošākajiem pašvaldības tēriņiem ir automašīnas domes vadībai – to īre gadā valstspilsētai izmaksā ceturtdaļmiljonu eiro.

Gaitis Grūtups

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Novadu aktualitātes”. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”