Reklāma
Kas dārzā vēl darāms, kad raža jau novākta? Dobju, tehnikas un lapu kalnu “ieziemošana”. Pareizi to paveicot vēl šajā sezonā, nākamajā būs mazāk raižu.
Rakt vai nerakt uz ziemu?
Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils norāda, ka ierasti smagākas augsnes sastrādā rudenī, lai tās papildinātu ar organisko mēslojumu – kompostu vai satrūdējušiem kūtsmēsliem. Smilšainas augsnes apstrādi mēdz atstāt arī uz pavasari. Taču dārzkopības speciālists uzsver, ka ļoti ieteicams būtu neatstāt augsni “pliku”. Sākoties intensīvai nokrišņu sezonai, nenovēršami sāksies arī barības vielu izskalošanās no augsnes. Lai to mazinātu, līdz vēl temperatūra turas virs plus pieciem grādiem, var pagūt iesēt zaļmēslojumu, piemēram, baltās sinepes un rudzus. Kaut arī zaļā masa neizaugs tik liela, kā potenciāli varētu, tā būs pietiekama, lai saturētu augsnes virskārtu un aizturētu barības vielu izskalošanos. Var abus minētos augus sajaukt kopā. Sinepes sēj apmēram 1,5 centimetru dziļumā, un tās sadīgs ātrāk, rudzus – ap trīs centimetru dziļumā, un tie sadīgs vēlāk. Lai iesētu zaļmēslojumu, nemaz nevajag sastrādāt zemi, pietiek ar uzrušinātu virskārtu.
Bieži dobes tiek uzraktas, lai cīnītos ar nezālēm, taču M.Narvils uzsver, ka augsnes degradēšanās ir daudz lielāks kaitējums. Turklāt rudens un ziemas nokrišņi ne tikai izskalo no tās derīgo, bet arī bojā struktūru.
Speciālists iesaka vienkāršu testu, lai pārliecinātos par to, kas ar jūsu dārza augsni notiek nokrišņu laikā. Paņem klucīti no dārza augsnes, zem tā novieto trauku. Uzlej augsnei ūdeni. Vēro, kādā krāsā ir ūdens, kas izsūcies tai cauri. Ja tas ir bezkrāsains, tad augsne ir ļoti laba, auglīga un barības vielas saturēt spējīga. Jo ūdens tumšāks un duļķaināks, jo potenciāli bēdīgāka situācija pēc lietiem un sniegiem var būt dārzā – kopā ar duļķi aizskalojas prom arī tādi barības elementi kā slāpeklis, kālijs, kalcijs, sērs.
Ko darīt ar lapām?
Ierasti tās vai nu sadedzinām, ja ir iespēja, vai nu savācam un aizgādājam uz īpašajiem atkritumu konteineriem. Tie, kas gatavo kompostu, vismaz daļu lapu izmanto, pievienojot to zaļajai masai.
Taču no lapām var iegūt ļoti labu trūdzemi, kompostējot tās atsevišķi. Sanāk ar humusvielām un makro/mikroelementiem bagāta lapu zeme, kurai ir ļoti irdena struktūra. Ideāla dažādu stādu audzēšanai.
Tam piemērotākās būs kļavu, liepu, augļkoku, vītolu, lazdu un citas mīkstās koku lapas, kuras samērā ātri un labi sadalās. Sarežģītāk ir ar ozolu un bērzu lapām, kuras ir cietas un ādainas. Tām vajag krietni ilgāku laiku, lai pārtaptu trūdzemē. Tāpat nederēs slimību skartas un mūžzaļo augu lapas, kā arī skujas. Tās arī ilgi sadalās.
Veselās lapas (labāk, ja izmanto tādas, kuras sadalās apmēram vienā laikā) var novietot speciālā komposta kastē vai vienkārši sagrābt kaudzē. Lai lapas vēji neiznēsā, tās nostiprina ar melno agroplēvi, kura ir mitruma un gaisa caurlaidīga. Mitras lapas var salikt arī lielajos melnajos atkritumu maisos, tos aizsiet un sadurstīt caurumus, lai piekļūtu gaiss.
Sākot ar pavasari, lapas vajadzētu vismaz pāris reižu apmaisīt, lai kompostēšanās notiktu ātrāk. Ja kaudze ir ļoti sausa, tā jāmitrina. Var izmantot kādu no speciālajiem kompostētājiem, kas paātrina procesu. Labu trūdzemi, ja izmantotas mīkstās lapas, ir cerības iegūt pēc aptuveni pusotra gada. Ozolu un bērzu lapām būs jāatvēl vēl ilgāks laiks.
Kā ieziemot dārza tehniku?
Tuvākos divus mēnešus neplānojat darbināt dārza tehniku? Tad laiks to pareizi sagatavot ziemas atpūtai. Galvenais nosacījums – no ierīcēm un to griezošajiem mehānismiem jānotīra zāles, augsnes, skaidu un citi atlikumi. Talkā var ņemt ūdeni un birsti, pļāvēju aizsargpannas mazgāšanai iespējams izmantot arī augstspiediena mazgātāju. Iztīrīt vajadzētu arī gaisa filtru. To var izkratīt, iztīrīt ar maigu birsti, atsevišķos gadījumos arī izmazgāt. Taču gaisa filtru kategoriski aizliegts izpūst ar kompresoru. Tas var neatgriezeniski sabojāt filtru, tā rezultātā arī ietekmēt ierīces kopējo darbību.
Tālākos ieziemošanas darbus jau nosaka tas, vai ierīci darbina degviela, akumulators vai elektrība.
Ar benzīnu darbināmajai tehnikai speciālisti iesaka iztukšot degvielas tvertni (izstrādāt, izliet vai izsūknēt), jo benzīns pēc iegādes jāizlieto aptuveni mēneša laikā. Sevišķi jutīgas uz “nostāvējušos” degvielu ir ierīces ar divtaktu dzinējiem, piemēram, trimmeri. Lai uz ziemas periodu iekonservētu ierīci, tās var uzpildīt ar sintētisko degvielu “Aspen”.
Ja jums ir akumulatora dārza tehnika, tad akumulators būtu jāuzlādē gandrīz pilns, un tas jātur siltumā: piemērotākā temperatūra ir no 16 līdz 25 grādiem. Ja ierīcei akumulators nav izņemams, tad siltumā būs jātur visa tehnikas vienība. Mitrā telpā nevajadzētu atstāt arī tādu tehniku, kas aprīkota ar elektroniku.
Elektriskās ierīces, ja tās notīrītas (to tīrīšanai tekošu ūdeni, protams, neizmanto), neprasa nekādu īpašu apkopi.
Tehnikas ieziemošana nenozīmē, ka tūliņ jāsteidz mainīt dažādās detaļas un filtri. Tie jāmaina saskaņā ar instrukciju, nostrādātajām stundām un stāvokli. Speciālisti neiesaka arī mainīt eļļu sezonas beigās, bet pagaidīt pavasari, kad darbi atkal tiks uzsākti. Aukstā perioda temperatūras svārstību dēļ eļļas tvertnē var veidoties kondensāts, un ūdens nav labs eļļas sabiedrotais.
Vēl nesezonu var izmantot, lietderīgi aizgādājot uzasināt, piemēram, zāles pļāvēja asmeņus. Nebūs pavasarī jāgaida nedēļām ilgās rindās.
Teksts: Kristīne Sēnele
Foto: pixabay.com
Reklāma