Daudzpusīgs un radošs vārtsargs

Sarunā ar “Zemgales Ziņām” HK “Zemgale/LLU” vārtu vīrs Ēriks Vītols stāsta par savas aizsargķiveres krāsojuma vēsturi, dalās pārdomās par dažādām līgām, kur ir spēlējis, atklāj nākotnes plānus un ieskicē savu sapni kā mūzikas veidotājs.
– Vai savu spēlētāja numuru, proti, 70, izvēlējāties pats? Vai tam ir kāda īpaša nozīme?
Kad pērnajā sezonā nonācu HK “Zemgale/LLU”, man iedalīja 70. numuru. Šosezon es jau daļēji apzināti izlēmu to atstāt, jo ar skaitli 7 man daudz kas dzīvē saistās. Jūlijs ir septītais gada mēnesis, mana dzimšanas diena ir 17. datumā, apprecējos arī jūlijā, daudzi man tuvi cilvēki ir dzimuši pagājušā gadsimta 70. gados, tostarp mamma un sievasmāte.
– Vai un kāda ir jūsu profesionālā iesauka – kā mēdz saukt komandas biedri? Kāda ir tās izcelšanās vēsture?
Īsti pastāvīgas iesaukas man nav, taču ik pa laikam kāds mēdz nosaukt par Vīču, kas ir kā atvasinājums no uzvārda. Bet vispār es teiktu – par laimi, man nav iesaukas.
– Kurš mākslinieks vai dizaina birojs ir jūsu ķiveres krāsojuma autors? Kādēļ tieši šāda maskas simbolika?
Daļēji to noskatīju no viena cita vārtsarga – Lorēna Brosuā, kurš šobrīd darbojas NHL kluba “Vegas Golden Knight” sistēmā. Viņa ķiverei ir diezgan vienkāršs dizains, bet tajā pašā laikā tas ir unikāls. Pēcāk Rihards Cimermanis man iedeva Agneses Pundiņas-Frīdenbergas kontaktus, es izstāstīju ideju, un jau pēc neilga laika viņa atsūtīja savu redzējumu, kas man ļoti iepatikās. Pašu “wrapping” jeb aplīmēšanu uzticēju firmai “PRiNT Service”. Tā pamatdoma bija latviskumā un patriotismā balstīta, tāpēc uz manas ķiveres ir attēlota Lielvārdes josta, pa malām ir Zemgales un Jelgavas ģerboņi, bet aizmugurē – Latvijas karogs. Un pie deniņiem ir “Zemgales/LLU” logo aļņa ragi.