Saeima
šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Administratīvo
teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas nosaka valstspilsētu
Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils apvienošanu
ar kaimiņu novadiem 2029.gadā.
Iepriekš
otrajā lasījumā tiks atbalstīts apvienošanu atlikt no sākotnēji
plānotā 2025. uz 2029.gadu.
Sākotnēji
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM)
sagatavotie grozījumi paredzēja, ka apvienošanās notiks līdz ar
pašvaldību vēlēšanām 2025.gadā, taču Saeima atbalstījusi
koalīcijas deputātu Jāņa Dombravas (NA), Jura Pūces (AP) un
Arvila Ašeradena (JV) priekšlikumus šo apvienošanu atlikt vēl
par vienu vēlēšanu ciklu un īstenot tikai ar 2029.gadu.
Satversmes
tiesa (ST) šogad atcēla vairākus Saeimas lēmumus par jaunu novadu
veidošanu, uzsverot, ka vairākos jaunajos novados politiķi nav
paredzējuši attīstības centrus, kas reformas gaitā bija
izvirzīts kā svarīgs pozitīvu pārmaiņu priekšnosacījums.
Lai
labotu šīs nepilnības, likumā tagad noteikts veicināt sadarbību
starp Daugavpili un Augšdaugavas novadu, Jelgavu un Jelgavas novadu,
Liepāju un Dienvidkurzemes novadu, Rēzekni un Rēzeknes novadu un
Ventspilī un Ventspils novadu, bet pēc vairāk nekā septiņiem
gadiem pašvaldības iecerēts apvienot.
Līdz
2029.gadam tiks paplašināta sadarbība vairākās jomās starp
minētajām valstspilsētām un tām piegulošajiem novadiem.
VARAM
iepriekš skaidroja, ka likuma izmaiņu sākotnējais variants
sagatavots saistībā ar ST spriedumu atzīt par neatbilstošu
Satversmei Ilūkstes novada pievienošanu Augšdaugavas novadam un
Ozolnieku novada pievienošanu Jelgavas novadam.
Līdz
ar to šodien pieņemtie likuma grozījumi nosaka, ka līdzšinējais
Ilūkstes novads būs iekļauts jaunveidojamajā Daugavpils novadā
un Ozolnieku novads jaunveidojamajā Jelgavas novadā.
VARAM
sākotnējais piedāvājums tika veidots, ņemot vērā vienā no ST
spriedumiem saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu pausto
atziņu, ka novada teritorijā esošs reģionālās vai nacionālās
nozīmes attīstības centrs ir viens no svarīgākajiem uz
ilgtspējību, policentrisku valsts sociālekonomisko attīstību
vērstajiem reformas kritērijiem.
Piemēram,
spriedumā par Ilūkstes novada pievienošanu Augšdaugavas novadam
un Ozolnieku novada pievienošanu Jelgavas novadam ST secināja, ka
līdzšinējā Ilūkstes un Ozolnieku novadā nav reģionālās vai
nacionālās nozīmes attīstības centra, un tāda nav arī
jaunveidojamos novados.
Foto:
no arhīva
