Definēti iespējamie risinājumi pesticīdu nelabvēlīgās ietekmes ierobežošanai

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) 13. maijā rīkotajā tiešraides diskusijā valsts iestāžu un nevalstiskā sektora pārstāvji no vairākām organizācijām diskutēja par iespējamajiem risinājumiem augu aizsardzības līdzekļu (AAL) izmantošanas nelabvēlīgās ietekmes ierobežošanai, tie ir ietverti informatīvajā ziņojumā, kas tiks iesniegts izskatīšanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, informē VARAM Sabiedrisko attiecību daļa.

Ministrs Artūrs Toms Plešs (AP!): ” Lai gan viedokļi ir ļoti atšķirīgi, mēs esam spēruši pirmos soļus, lai ierobežotu augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu – priekšlikumi ir izstrādāti, un tos tālāk jāskata Saeimā. Esam tuvāk ilgtspējīgai saimniekošanai, kas ir draudzīga kā cilvēka veselībai, tā apkārtējai videi. Turklāt šobrīd, kad Krievija turpina iebrukumu Ukrainā, mums ir jādomā, kā sistemātiski pārveidot pārtikas ķēdes, lai tās būtu drošākas, uzticamākas un īsākas, tai skaitā  veicinot bioloģisko saimniecību.”

Darba grupas ziņojumā ietverti sekojoši risinājumi AAL izmantošanas nelabvēlīgās ietekmes ierobežošanai, lai nodrošinātu vides un sabiedrības veselības aizsardzību, ņemot vērā tautsaimniecības un reģionālo attīstību:

• noteikt aizliegumu lietot pesticīdus/AAL līdz 25 metru rādiusā ap dzīvojamām mājām, ja mājas īpašnieks ir deklarējis šādu aizliegumu Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā sistēmā (EPS) vai iesniedzis rakstisku iesniegumu;
• noteikt pienākumu zemes īpašniekam/izmantotājam informēt apdzīvoto lauku māju iedzīvotājus, kuru apdzīvoto lauku māju apbūves laukums atrodas līdz 100 m no pesticīdu pielietošanas vietas, par plānoto pesticīdu lietošanu un veidu;
• iedzīvotājiem, kuri dzīvo līdz 100 m attālumā no lauksaimniecības izmantotajiem laukiem, ir tiesības pieprasīt zemes īpašniekam/izmantotājam informāciju par plānoto pesticīdu lietošanu un veidu;
• dot tiesības pašvaldībai noteikt aizliegumu pilsētas un ciema teritorijās lietot komerciāliem mērķiem pesticīdus;
• izvērtēt nodokļa piemērošanu AAL, kas tiek laisti Latvijas tirgū vai ievesti savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai (piemēram, Dabas resursu nodokļa likumā  vai citā likumā);
• piešķirt papildus finansējumu pesticīdu monitoringu veikšanai (Pesticīdu ietekmes monitoringam vidē un cilvēka biomonitoringam), kā arī pētījumu veikšanai.

Tiešraides diskusijā piedalījās ministrs Artūrs Toms Plešs, VARAM, biedrības “Ekodizaina kompetences centrs”, Latvijas Ārstu biedrības, Zemkopības ministrijas, Valsts augu aizsardzības dienesta, biedrības “Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome”, Latvijas Biškopības biedrības, kā arī Saeimas Analītiskā dienesta pētniece. Paust savu viedokli diskusijā tika aicināti visi darba grupas dalībnieki.

Diskusiju ir iespējams noskatīties ministrijas Facebook lapā.

Foto: pixabay.com