Andra Ozola
Trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē deputāti atbalstīja ieceri no 2023.gada veikt obligātās iemaksas vecāku pensijas kapitālam bērnu kopšanas atvaļinājuma laikā.
Likumā tiks noteikts, ka valsts iemaksas pensiju, invaliditātes un bezdarba apdrošināšanai par nestrādājošo vecāku pabalsta saņēmēju veicamas no objekta, kas vienāds ar vecāku pabalsta un bērnu kopšanas pabalsta apmēra kopsummu.
Paredzēts, ka līdz ar 2023.gadu iemaksas pilnībā veiktu no speciālā budžeta, savukārt no 2025.gada sociālās iemaksas par bērnu kopšanas pabalsta apmēru veiktu no pamatbudžeta, bet par vecāku pabalstu turpinātu veikt no pamata budžeta.
Saeimas Demogrāfijas apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks (NA) norādīja, ka vidējā mēnešalga personai ir 1000 eiro mēnesī, salīdzinot ar bezdarbnieka pabalstu 600 eiro apmērā un vecāka pabalstu, kurš kopā ar bērnu kopšanas pabalstu ir 608 eiro. Tas nozīmē, ka iemaksu objekts bezdarbniekam ir minētie 600 eiro, savukārt vecākam iemaksas ir 171 eiro apmērā, ņemot vērā, ka apdrošināšanas likme pensijām ir 20%, viņš skaidroja.
“Vecāks, kurš izaudzinājis bērnu, iepretim tam, kurš nav devies bērnu kopšanas atvaļinājumā, mēnesī saņems par 14 eiro mazāk. Proti, trīs bērnu mamma, pusotru gadu veltot bērnu audzināšanai, visu mūžu saņems par 42 eiro mazāku pensiju pie nosacījuma, ja alga bijusi 1000 eiro,” sacīja Parādnieks.
Eiropas Komisijas 2013.gada 3.jūnija ziņojumā par bērnu aprūpi, dzimumu pensiju atšķirību konstatēts, ka sieviešu saņemtā vidējā pensijā ir par 39% mazāka nekā vīriešu, turklāt mātes pienākumi palielina dzimuma pensiju atšķirību. Vienlaikus no rādītājiem arī izriet, ka mātes pienākumi rada nevienlīdzību – bērna audzināšanas rezultātā sievietēm gandrīz visās dalībvalstīs zūd pensiju priekšrocības.
Anotācijā norādīts, ka ar šo priekšlikumu neizdosies pilnībā novērst nevienlīdzību, taču iemaksu objekts būs pilns apmaksātā bērna kopšanas periodā saņemtais pabalsta apmērs. Turklāt, neraugoties uz to, ka pašlaik atbalsts vecākiem bērnu aprūpes periodā tiek finansēts no diviem avotiem, valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta, tam ir viena funkcija – nodrošināt vecāku ar ienākumiem bērna kopšanas periodā. Tas nozīmē, ka sociālās apdrošināšanas iemaksu objektam ir jābūt vismaz šo atbalstu kopsummai.
Parādnieks atzīmēja, ka saskaņā ar Finanšu ministrijas (FM) provizoriskajiem aprēķiniem 2019.gadā, sākot veikt sociālās iemaksas pilnā apmērā no abu pabalstu kopsummas, palielinātās izmaksas no speciālā budžeta pensijām aizsāksies 2058.gadā pēc izmaksu uzsākšanas ar 1,165 miljonu eiro ietekmi pirmajā gadā un ik gadu palielinoties par tādu pašu summu.
Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija norādīja, ka daudzi cilvēki nemaz nezinot par esošo finansiālo netaisnību. Viņa atklāja, ka pati audzina četrus bērnus un aprēķinot secinājusi, ka zaudēs nedaudz vairāk par 100 eiro mēnesī no pensijas apmēra.
Arī Saeimas deputāte Anda Čakša (JV) ir vienisprātis ar Treiju, norādot, ka sieviete nedrīkst ciest par to, ka viņa sēž mājās ar bērnu, taču viņa atzīmēja, ka piedāvātais priekšlikums nemainīs demogrāfisko situāciju.
“Man arī ir trīs bērni un nevienā brīdī man neienāca prāta parēķināt, cik eiro es zaudēšu par to, ka es palieku mājās. Mums būtu jādomā par to, kā motivēt cilvēkus nonākt līdz pirmajam bērnam un tad līdz otrajam un trešajam. Tas ir svarīgi no tādas vienādas attieksmes jautājuma, bet nebūvēsim ilūziju, ka tas risinās demogrāfiju,” pauda Čakša.
FM budžeta departamenta vadītāja Taisa Trubača vērsa uzmanību, ka līdzīgs priekšlikums par obligāto iemaksu veikšanu jau bija izskanējis iepriekš no Labklājības ministrijas budžeta sagatavošanas procesā, taču tas netika atbalstīts valdībā. Viņasprāt, par šādām izmaiņām būtu jālemj, gatavojot gadskārtējo budžeta projektu.
Steidzamības kārtā komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP) aicināja noteikt desmit dienu priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.
Teksts: LETA
Foto: pixabay.com
Reklāma