Vokālā grupa “Framest” pastāv kopš 2005. gada, un to veido četri profesionāli un daudzpusīgi dziedātāji – Beāte Zviedre (soprāns), Rūta Dūduma-Ķirse (alts), Mikus Abaroniņš (tenors) un Jānis Ķirsis (baritons). Sarunā ar “Ziņām” R.Dūduma-Ķirse atklāj svētku laika pārdomas.
– Grupa “Framest” 15. decembrī koncertēs Jelgavas kultūras namā. Koncerta nosaukums ir mazliet mīklains – “Tomēr jāpadomā”. Vai tam ir kāds īpašs vēstījums?
Atbildes ir divas. Viena burtiskā nozīmē – programmā ir iekļauta Zigmāra Liepiņa dziesma ar tādu pašu nosaukumu, ko izpildīsim a capella mūsu radītā interesantā aranžijā. Otra – koncerta nosaukums sasaucas ar pirmssvētku laiku, kad ir svarīgi padomāt par izvēlēm dzīvē. Varbūt skolēniem ir vairāk jāpadomā par mācībām, pieaugušajiem par kādiem darbiem. Decembris ir piemērots tam, lai ikviens no mums atrastu laiku izvērtēt, kā šogad ir gājis, un padomāt uz priekšu, ko vēl gribam pagūt izdarīt un varbūt mainīt nākamgad.
– Sākotnēji koncerts Jelgavā bija paredzēts 3. novembrī, tad pārcelts lokdauna dēļ. Kādas emocijas pārņem, koncertējot šajā dīvainajā laikā?
Droši vien emociju virpulis katram no grupas “Framest” dalībniekiem varētu būt atšķirīgs, bet, protams, ir neizsakāms un neizmērojams prieks satikt savu skatītāju klātienē, nevis koncertēt digitāli. No otras puses, visu laiku ir nelielas bailes, aizdomas, ka tas prieks varētu būt īss. Es, protams, ļoti ceru, ka tā nebūs. Emocijas ir visnotaļ vienreizējas, jo, kamēr tas ir ļauts un kamēr mēs to varam baudīt, domāju, ikvienam mūziķim katrs koncerts ir neizmērojams prieks, jo pašlaik mājas režīmā esam vairāk nekā koncertos.
– Kā gatavojaties koncertam Jelgavā?
Gatavojamies nopietni, jo koncertā skanēs arī pirmatskaņojumi. Satiekamies mēģinājumos, jo mūsu grupas specifika pieprasa nepieciešamību satikties, sadziedāties. Pēdējo divu gadu laikā tā kopīgā satikšanās nemaz nebija tik bieži atļauta, līdz ar to katrs mēģinājums ir kā svētki, kur mēs gatavojamies vēl lielākiem svētkiem, kas ir koncerts.
– Jelgavā grupa “Framest” ir koncertējusi vairākas reizes gan kultūras namā, gan “Mītavas” koncertzālē. Kādas asociācijas ir ar Jelgavu, Jelgavas publiku?
Visnotaļ siltas. Šķiet, ka jelgavniekiem ļoti patīk a capella mūzika. Visbiežāk tieši svētku laikā ir nācies uzstāties Jelgavā, kas liek noprast un cerēt, ka jelgavniekiem patīk profesionāļu sniegumi, tajā pašā laikā izklaidējoši un līdzi dziedami. Jelgavas publika vienmēr ir ļoti atsaucīga, daudz aplaudē, ir viegli iekustināma. Nākot uz koncertu, sagaida un saņem prieka un izklaides dzirksteli, kas it īpaši šobrīd ir akūti nepieciešams ikvienam Latvijas iedzīvotājam.
– Kuri jums personīgi ir tuvākie skaņdarbi no koncerta repertuāra?
Ir dziesmas, kuras mēs izpildām jau vairākus gadus, un katrai ir sava pievienotā vērtība. Gan tautasdziesmas a capella aranžijās, gan džeza skaņdarbi, kas ir mūsu prioritāte un galvenā nodarbošanās diendienā. Nevar nepieminēt maestro Raimonda Paula melodijas, grupas “Framest” izpildījumā tās vienmēr ir bijušas citādākas. Protams, pirmatskaņojumi, arī skaņdarbs “Tomēr jāpadomā”. Neiztiksim arī bez Ziemassvētku dziesmām, ko nevaram vien sagaidīt, jo pagājušogad tās gāja secen. Normālos apstākļos Ziemassvētku laikā mēs koncertējām regulāri, tāpēc Ziemassvētku dziesmu pūrs mums ir gana liels.
– Šis koncerts arī būs svētku noskaņās?
Jā, svētkus decembrī mēs, mūziķi, svinam jau salīdzinoši savlaicīgi, atkārtojot dziesmas. Manuprāt, koncertā galvenais ir likt pārdomāt, priecāties, varbūt arī nedaudz pabēdāties, kas svētku laikā nav aizliegts. Katrā ziņā mūsu aizvedīs klausītāju muzikālā ceļojumā.
– Kādi ir priekšnoteikumi, lai koncerts izdotos?
Noteikti gan skatītājiem, gan izpildītājiem ir jānāk ar lielu atvērtības un gatavības sajūtu kaut ko dot un kaut ko ņemt pretī. Nākt uz koncertu labā omā, visu uztvert vieglāk, ar humoru, bet tomēr padomāt.
– Cik liela nozīme dziedātājam ir iedvesmai?
Profesionāli mūziķi ir mazliet kā roboti. Iedvesma ir jāatrod jebkurā gadījumā un “jāuzkurbulē”, ja ne koncerta dienā, tad kādu laiku pirms. Šajā krīzes laikā, domāju, daudziem ir problēmas ar iedvesmu un motivāciju celties un darīt. Tā tas ir, to nevar noslēpt. Iedvesma rodas tad, kad nonāc uz skatuves un sāk skanēt pirmās skaņas, pirmās koncerta jausmas, tad arī iedvesma tevī ieplūst gribot negribot. Šobrīd starp iedvesmu un prieku ir liekama vienādības zīme, jo tajās retajās reizēs, kad uzkāpjam uz skatuves un varam dziedāt dzīvai publikai, kura priecājas un bauda mūziku, var noķert svētku sajūtu.
– Kas rūpējas par kolektīva vizuālo tēlu koncertos?
Kad bijušas lielākas koncerttūres, vērienīgāki darbi, televīzijas projekti, esam ciešā sadarbībā ar stilistiem, tajā skaitā Indru Salceviču vai Agnesi Eiduku, bet šobrīd par stilu mēs vairāk rūpējamies paši. Puiši gādā par sevi un meitenes par sevi. Meitenēm ir sagatavoti dažādi rezerves varianti, un tad, ņemot vērā puišu koncerta tērpa izvēli, pielāgojamies, vismaz saskaņojam audumus un krāsas.
– Kādi jauni projekti “Framest” sagaidāmi nākotnē?
Pašlaik grupā risinās diskusijas par jauna albuma ierakstu. “Framest” aktīvi neizdod albumus, jo uzskatām, ka mūsu izpildīto mūziku nepatērē ļoti plaša publika. Bet mūzika ir jāiemūžina, lai tā paliek gan mums, gan mūsu atbalstītājiem, jaunām ausīm. Ir daudz dziesmu, ko neesam ierakstījuši vai esam ierakstījuši, bet neesam publicējuši. Tajā skaitā ir dziesmas arī citās valodās, piemēram, vienu esam iedziedājuši ķīniešu valodā. Tāpēc mums jāstrādā pie tā, lai šie audioieraksti būtu pieejami visiem. To vēlamies realizēt tuvākajā nākotnē.
Un top vēl viens jauns projekts, vēl gan nevar atklāt viesmākslinieka vārdu, ar kuru sākam sarunas par sadarbības iespējām un jauna koncerta veidošanu. Pačukstēšu, ka tas ir slavens ārzemju mūziķis, un, ja šī sadarbība izveidosies, Latvijas auditorijai tas būs kaut kas fantastisks!
– Skan ļoti intriģējoši.
Jā, mēs ļoti turam īkšķus, lai mākslinieks piekristu ar mums izveidot koncertprogrammu. Ja izdosies, tas būs kas tiešām vēl nebijis Latvijas mūzikā.
– Ko novēlēsiet koncerta apmeklētājiem?
Vienmēr un visur esiet piesardzīgi un rūpējieties par savu veselību, šobrīd tā ir pirmajā vietā. Ir jāvairo pozitīvisms, protams, tas nav vienas dienas vai viena knipja jautājums, bet ar to mēs visi varam strādāt, pie tā piedomāt. Atsaucoties uz koncertprogrammu “Atkal jāpadomā”, – mēs varam padomāt par to, kā kļūt labākiem. Ne tikai pret sevi, bet arī pret kolēģiem, radiem, draugiem.
