Dzērājšoferiem atgūt tiesības kļūst arvien grūtāk un dārgāk

Apritējis pusgads, kopš darbu sāka transportlīdzekļu vadītāju uzvedības korekcijas grupu nodarbības, kurās speciālo programmu apgūst personas, kas sodītas par transportlīdzekļa vadīšanu apreibinošu vielu ietekmē. “Zemgales Ziņas” skaidroja, kāds ir vidēji statistiskais dzērājšofera portrets un ar kādām grūtībām nācies sastapties, ieviešot obligāto korekcijas programmu.

Transportlīdzekļa vadītājs, kurš sodīts par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā, transportlīdzekļu vadīšanas tiesības var atgūt tikai pēc obligātas dalības uzvedības korekcijas programmā.

“Šie kursi ir nosodījums vai sabiedrības spiediens, – atbildēt nav viegli. No vienas puses, neviens nespiež atjaunot tiesības, tā ir personīgā izvēle. Kursi ir daļa no kopējā soda, kurā ir iekļauts arī naudas sods. Šo kursu galvenā ideja ir nevis mēģināt vēl vairāk nosodīt šos cilvēkus, bet tieši palīdzēt ieraudzīt un izprast savus kaitīgos ieradumus, labāk izprast savu domāšanu un uzvedību. Veiksmīgākie ir gadījumi, kad cilvēks apzinās, ka kursi ir bijuši vajadzīgi, kad viņš saprot – es to daru nevis tāpēc, ka esmu piespiests, bet mēs runājam par nopietnām, dziļām tēmām. Un tad šie kursi tiek uztverti nevis kā nosodījums, bet ieguvums,” atzīst konsultatīvais un klīniskais psihologs Igors Ivzāns.

“Ne visi dzērājšoferi, kuri sodīti par braukšanu reibumā, atjauno tiesības, jo ceļš ir ilgs. Ir jāsamaksā lieli sodi, tad jāiziet medicīniskā komisija, jāapmeklē klīniskie psihologi, narkologi, kuri diezgan stingri pārbauda un izaicina ar jautājumiem par lietošanu, tad vēl jāatjauno tiesības. Ne visi to iztur, ne visiem pietiek gan personīgo, gan materiālo resursu. Vecākie bieži ir uzņēmēji, bet jaunākie – ar izteiktām ambīcijām. Parasti grupā ir divi trīs cilvēki, kuriem ir diezgan izteiktas lietošanas problēmas, un daļa no viņiem apzināti strādā ar to, ārstējas. Ir daļa, kura neapzinās savu problēmu. Vienojošais šiem klientiem ir tendence uz antisociālu uzvedību, viņi var pārkāpt likumu, raksturīga neuzticēšanās valstij un sabiedrībai,” novērojumos dalās grupu kurators I. Ivzāns.