“Dziedāšana man ir ielikta šūpulī”

“Esmu uzaugusi ar jūsmīgu, mammas stāstītu vēstījumu par to, kas ir Dziesmu svētki, jo viņa savulaik bija piedalījusies simtgades Dziesmu svētkos 1973. gadā. Mamma par to vienmēr runāja ar lielu prieku, atcerējās daudzos kopmēģinājumus, skati un neaizmirstamo svētku koncertu Rīgā,” atklāj jauktā kora “Mītava” dalībniece Solveiga Luguza.

– Pastāstiet par sevi un savu ceļu līdz mūzikai un dziedāšanai korī!

Esmu no Latgales, bet jau vairāk nekā 20 gadu dzīvoju Jelgavā. Dziedāšana man ir ielikta šūpulī. Mana vecmāmiņa bija un mamma ir muzikāla, abas lielas dziedātājas. Tieši kopā ar mammu sāku dziedāt Kupravas Romas katoļu baznīcas korī, paralēli no sešu gadu vecuma apguvu ērģeļspēli augsti godājamā ērģelnieka Staņislava Baranovska vadībā, no 12 gadiem spēlēju un dziedāju Kupravas un Liepnas Romas katoļu draudžu baznīcās. Šis darbs ieaudzināja pienākuma sajūtu pret kolektīvu – ir jāierodas uz dievkalpojumu neatkarīgi ne no kādiem apstākļiem. Tā kā tie bija grūtie 20. gadsimta 90. gadi, tam bija arī pavisam praktisks apsvērums – nopelnīt nākamajai nedēļai ceļa naudu autobusam, lai nokļūtu uz ģimnāziju.

Atnākot studēt uz Jelgavu, uz LLU Meža fakultāti, sāku dziedāt sieviešu korī “Naktstaureņi”, bet vēlāk pievienojos jauktajam korim “Mītava”, kuru tajā laikā vadīja ļoti cienījamā Agija Pizika; tur dziedu jau devīto gadu. Esmu piedalījusies četros Dziesmu svētkos, bet ar “Mītavu” šie man būs otrie.

– Ko jums kā latvietei nozīmē Dziesmu svētki?

Esmu uzaugusi ar jūsmīgu, mammas stāstītu vēstījumu par to, kas ir Dziesmu svētki, jo viņa savulaik bija piedalījusies simtgades Dziesmu svētkos 1973. gadā. Mamma par to vienmēr runāja ar lielu prieku, atcerējās daudzos kopmēģinājumus, skati un neaizmirstamo svētku koncertu Rīgā. Tāpēc man jau kopš bērnības Dziesmu svētki likās kaut kas īpašs, ko noteikti gribēju piedzīvot. Mantojumā no mammas esmu saņēmusi arī kora koncerta svārkus – skaistus, melnus, garus līdz pašai zemei. Tieši ar tiem caur mammas stāstiem man no bērnības ir spilgti asociējusies dziedāšana korī.

Kad nokļuvu savos pirmajos Dziesmu svētkos, dziedot korī “Naktstaureņi”, jutu neaprakstāmas emocijas un saviļņojumu, esot starp daudziem tūkstošiem dziedātāju uz Mežaparka lielās estrādes neskaitāmu skatītāju priekšā.

Es vienmēr apbrīnoju to milzīgo darbu, ko dziedātājos iegulda koru vadītāji un koncertmeistari, diriģenti, lai koris veiksmīgi nokļūtu līdz Dziesmu svētkiem. Tās ir garas stundas mēģinājumos gan tumšos ziemas, gan pavasara prieka pilnos vakaros, kad varbūt dažkārt nemaz negribas atrasties telpās un dziedāt. Ne visiem koristiem ir muzikālā izglītība, un, lai panāktu labu, ausij tīkamu skanējumu no cilvēka, kas pat notis nepazīst, ir jāiegulda milzīgs darbs. Esmu ārkārtīgi pateicīga vecākiem, kuri bērnībā darīja visu, lai es varētu pabeigt mūzikas skolu. Jāatzīmē, ka 20. gadsimta 90. gados lauku bērniem tas bija īsts izaicinājums – trūka finanšu līdzekļu, slēdza autobusu reisus. Šobrīd tajā laikā sasniegto augstu vērtēju kā ļoti lielu ieguldījumu manas personības attīstībā.

– Vai spēsim Dziesmu svētku tradīciju saglabāt nākotnē?

Es domāju, ka jā, esmu pozitīvi noskaņota. Manuprāt, pietiekams skaits jauniešu mūsdienās dzied koros, un liela daļa no viņiem noteikti piedalīsies šajos un arī nākamajos Dziesmu svētkos, neļaujot zust mūsu skaistajai latviešu tradīcijai. Pēdējos kopmēģinājumos biju patīkami pārsteigta, redzot koros tik daudz jaunu cilvēku no dažādām Jelgavas skolām. Liela loma, protams, ir arī ģimenei – ja bērnībā mīlestība pret mūziku ir ieaudzināta, tad tā nekur nepazūd. Dažkārt pusaudžu gados varbūt domas aiziet kur citur, bet vēlāk daudzi tomēr atgriežas un atrod savu vietu mūzikā.

Korī “Mītava” dziedātāju netrūkst. Mums ir meitenes, kuras laiku dzīvojušas ārzemēs, pēc atgriešanās Latvijā nolēmušas atkal pievērsties pie kora dziedāšanai un dara to mirdzošām acīm. Ir apsveicami, ka cilvēki ir atraduši un dara to, kas viņiem sniedz prieku un gandarījumu.

– Kas ir emocionālākais brīdis Dziesmu svētkos?

Tas noteikti ir noslēguma koncerts Mežaparka lielajā estrādē, kad jau ir satumsis un tiek iedegtas gaismas. Tas brīdis ir saviļņojošs, un jau pie pirmajiem leģendāro dziesmu akordiem bieži ir grūti valdīt asaras. Ļoti patīk dziesmas, kuru laikā mums, dziedātājiem, pievienojas labākie tautas deju kolektīvi, piemēram, savējie – universitātes TDA “Kalve”.

– Kāda ir jūsu mīļākā dziesma?

Man patīk daudzas, un katru reizi ir kāda mīļākā dziesma. Iedvesmo vairākas patriotiskās dziesmas, piemēram, Lūcijas Garūtas “Lūgšana”, Jāņa Lūsēna “Karoga dziesma” un citas. No iepriekšējiem Dziesmu svētkiem spilgtā atmiņā palikusi noslēguma koncerta ievada dziesma “Krustiem zvaigznes debesīs”, kuras laikā dziedātāji pamazām piepildīja Mežaparka estrādi un jau pašā sākumā gaisā virmoja neaprakstāmas emocijas.

Sen gribēju apgūt Emīla Dārziņa “Ciānas bērnus”, un tagad ir gandarījums, ka kopā ar “Mītavu” esmu to izdarījusi.

– Kā vērtējat šī gada Dziesmu svētku repertuāru?

Repertuārs ir gana plašs un sarežģīts. Dziedāsim klasiskās kora dziesmas, tautasdziesmu apdares un oriģināldziesmas. Interesanti, ka ir vairāki dziesmu cikli, viens no tiem veltīts Latvijas vēsturiskajiem novadiem, piemēram, Latgales cikla dziesma skanēs latgaliski, bet Vidzemei izdziedāsim veselu putnu kori. Ir arī dziesma lībiešu valodā. Tāpēc atliek tikai strādāt mēģinājumos!

– Kādā profesijā strādājat ikdienā? Vai dziedāšana palīdz ikdienas darbā?

Man ir bijusi tikai viena darbavieta, un tā ir Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža fakultāte. Darbs ikdienā saistīts ar runāšanu, dažreiz pat astoņas stundas dienā, tāpēc dziedāšana korī ļoti palīdz, jo balss ir uztrenēta labā līmenī, lai fizisko slodzi izturētu. Protams, dziedāšana korī ir atelpa no ikdienas stresa. Es nedziedu ne mašīnā, ne dušā, bet man patīk tieši dziedāšana korī. Tā ir tā īpašā sajūta, ka vari savu balsi it kā iepludināt kopējā skanējumā, lai viss skanētu kā viens veselums. Tas mani pozitīvi uzlādē ikdienas darbiem, jo esmu sabiedrisks cilvēks.

– Dziesmu svētki vairāk ir darbs vai atpūta?

Man lielā Dziesmu svētku nedēļa noteikti ir atpūta un svētki. Darbs, manuprāt, ir daudzie mēģinājumi pirms tam un gatavošanās “koru kariem”, bet pašus svētkus izbaudu un nekoncentrējos uz grūtībām.

– Vai ir prātā kādi interesanti atgadījumi no dziedāšanas korī un Dziesmu svētkiem?

Nesen pamanīju, ka reklāmrakstā par Dziesmu svētkiem portālā delfi.lv un feisbukā pievienotajā foto esam redzami tieši mēs – “Mītavas” dziedātājas. Protams, tā ir sagadīšanās, bet patīkami.

Varbūt ne atgadījums, bet jaukas atmiņas ir par ceļu uz 2018. gada Dziesmu svētku noslēguma koncertu. No rīta Jelgavā izstaigāju visus tirdziņus, piemeklējot puķes, sapinu vainagu, uzvilku koncerta tērpu un braucu ar vilcienu uz Rīgu. Šķiet, tajā reizē vagonā tādā izskatā mēs bijām tikai pāris cilvēku. Tā bija īpaša sajūta, cilvēki pievērsa uzmanību.

Vēl atgadījums no nesen notikušā “Mīlas dziesmas un vēstules” koncerta. Kādai “Mītavas” dziedātājai gadījās misēklis ar svārkiem, kuri, izrādās, pirms pandēmijas bija padevīgāki izmērā. Bet tas nekas – kopīgiem spēkiem un matu gumijai palīdzot, kā arī atceroties mammas mācīto, situāciju veiksmīgi izglābām.

– Ko sagaidāt tieši no šī gada Dziesmu svētkiem?

Līdzīgas emocijas kā iepriekšējos svētkos, bet noteikti būs arī kas citādāks, jo dziedāsim uz atjaunotās Mežaparka estrādes, un, iespējams, skanējums būs vēl iespaidīgāks.

Citiem koriem novēlu izturību skatē, turēt uzlikto kvalitātes latiņu pietiekami augstu – un tiekamies Dziesmu svētkos!

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”

#SIF_MAF2022