Covid-19
krīze negatīvi ietekmējusi garīgo veselību vairāk nekā pusei
Latvijas iedzīvotāju, informē Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP), atsaucoties
uz 2021.gada iedzīvotāju aptaujas par ienākumiem un dzīves apstākļiem
provizoriskajiem datiem.
Aptaujā
52,8% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem pauduši uzskatu, ka Covid-19
krīze negatīvi ietekmējusi viņu garīgo veselību, kamēr 46,3%
iedzīvotāju uzskata, ka tā neatstāja nekādu ietekmi, bet 0,9% iedzīvotāju
Covid-19 krīze ietekmējusi pozitīvi.
Tāpat
aptaujā secināts, ka sievietes vairāk nekā vīrieši pakļauti Covid-19 krīzes
ietekmei – 55,1% sieviešu un 49,5% vīriešu apgalvojuši, ka izjutuši negatīvo
ietekmi uz savu garīgo veselību pēdējo 12 mēnešu laikā.
Pieaugot
aptaujāto vecumam, negatīvā Covid-19 ietekme uz garīgo veselību samazinās,
norādīja statistikas pārvaldē, minot, ka 59,1% jauniešu vecumā no 16 līdz 24
gadiem ir izjutuši negatīvo ietekmi, savukārt 25-49 gadus vecu iedzīvotāju vidū
pandēmijas negatīvo ietekmi atzīmējuši 56,3%. Pirmspensijas iedzīvotāju vidū
(50-64 gadi) negatīvo ietekmi izjutis 54,1%, bet starp senioriem (65 un vairāk
gadu) – 47,2%.
CSP
līdz 30.jūnijam veic iedzīvotāju aptauju par ienākumiem un dzīves apstākļiem.
Aptaujā tiek iegūta informācija arī par Covid-19 krīzes ietekmi uz
iedzīvotāju garīgo veselību, ienākumiem, iespējām strādāt un mācīties
attālināti. Provizoriskie dati ir iegūti no 3036 mājsaimniecību un 5148 personu
atbildēm, kas ir aptuveni puse no gaidāmo atbilžu skaita.
Foto: pixabay.com
