Latvijas
Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vecākais
speciālists dārzkopībā Māris Narvils vēsta, ka šogad nav bijusi tā labākā
ziemas ķiploku audzēšanas sezona. Ražu ietekmējuši vairāki faktori, informē LLKC
sabiedrisko attiecību speciāliste Liega Ozola.
Ziemas
ķiploku audzēšanā nozīmīga loma ir laba stādāmā materiāla iegādei. Diemžēl ir
vairāki iemesli, kāpēc situācija nav pati labvēlīgākā. Viens no nozīmīgākajiem
faktoriem, kas ietekmē ražas līmeni, ir tas, ka ar katru gadu arvien vairāk
tiek izplatīts inficēts stādāmais materiāls, jo trūkst atbilstošas kodnes.
Vai
var vērtēt 2019. gada sezonu kopumā kā ķiplokiem labvēlīgu? Uz šo jautājumu
atbilde būs – visdrīzāk, ka nē. Pagājušajā gadā sausuma ietekme bija manāma vēl
rudenī, tāpēc daudzviet mitrums nebija pietiekami optimāls, lai ķiploki
pilnvērtīgi sagatavotos ziemošanas periodam. Šajā veģetācijas periodā ķiplokus
ietekmēja sekojoši klimatiskie faktori – pavasaris bija pārāk sauss, īpaši
kritisks bija maijs, kad ķiplokiem ir galvenais veģetatīvās augšanas posms un
būtībā tiek ielikts pamats ražas potenciālam. Stādījumu lapotni bojāja arī
krusa, un vēsais jūlijs radīja papildus riskus kā slimību attīstībai, tā ražas
novākšanai.
Pirmais,
kas noteica pamatu šī gada ķiploku ražai, bija tas, ka sausuma ietekmē bija
ļoti grūti nodrošināt kvalitatīvu augsnes apstrādi. Pavasarī intensīvākais
ķiploku augšanas posms sakrita ar izteiktu sausumu lielākajā Latvijas
teritorijā. Ķiploki bez laistīšanas nespēja izveidot spēcīgu lapotni, kas
liedza izveidot pietiekoši lielas ķiploku galviņas. Ieguvēji bija tie, kas
savas ķiploku platības laistīja, un arī tie, kuriem bija pareiza augsnes izvēle
– stādīja mitrumu saturošās un smagākās, bet iekoptās augsnēs, jo ķiploki
necieš blīvas un gaisu necaurlaidīgas augsnes.
Diemžēl
daudzas saimniecības, kas strādā integrēti, vēl pietiekamā līmenī un kā sistēmu
nelieto fungicīdus pret slimībām, lai ķiploki ne tikai neslimotu veģetācijas
periodā, bet arī labi glabātos.
Lietainais
un ļoti vēsais jūlijs radīja nelabvēlīgus apstākļus turpmākajiem novākšanas
darbiem. Pirmos ķiplokus nācās novākt nelabvēlīgos meteoroloģiskos apstākļos.
Žāvēšana
ir viens no svarīgākajiem aspektiem, lai ķiplokus sekmīgi uzglabātu, it
īpaši lieldaivu šķirnes, piemēram,
‘Ļubaša’. Piemērotu glabātuvju trūkums
arī ir viens no faktoriem, kas ietekmē un neļauj šogad strauji kāpināt vietējo
ķiploku īpatsvaru Latvijas tirgū.
Foto: no arhīva
