Saskaņā ar pēdējā OECD PISA starptautiskā
pētījuma datiem Latvija ieņem pirmo vietu izsmiešanas un fizisku pāridarījumu
ziņā skolas vidē.
Pēdējos gados aizvien vairāk runā par mobingu. Un tas ir
pamatoti, jo Eiropas Savienības valstu vidū Latvija kļuvusi par līderi skolēnu
savstarpējas izsmiešanas un vardarbības ziņā. Saskaņā ar pēdējā OECD PISA
starptautiskā pētījuma datiem mūsu valsts ieņem pirmo vietu izsmiešanas un
fizisku pāridarījumu ziņā skolas vidē.
Kas
ir un kas nav mobings?
Mobings ir emocionāla vai fiziska vardarbība. Tā ir agresīva
uzvedība, kas tiek veikta ilgstoši un apzināti. Mobinga formas var būt dažādas,
sākot ar verbālu pazemošanu, apsmiešanu, izjokošanu, iebiedēšanu un līdz pat
fiziskai aizskaršanai, sišanai, speršanai un grūšanai. Mobings var būt tiešs,
kas nozīmē draudēšanu, piespiešanu, lietu bojāšanu vai atņemšanu. Un var būt
arī netiešs, ietverot tenkošanu, sociālo izolēšanu un izstumšanu. Tātad tas ne
vienmēr ir saistīts ar uzbrukumu, arī klusēšana, ignorēšana un izstumšana no
kolektīva tiek definēta kā mobings.
Pēdējā laikā aizvien izplatītāks kļūst interneta mobings, kad
sociālajos tīklos un interneta tērzētavās tiek izplatīti attēli vai ziņas, kas
kādu sāpina. Mobilie tālruņi ar fotografēšanas un filmēšanas funkciju ļauj
pāridarītājiem savus upurus pazemot vienkārši un publiski. Mobings savā
būtībā ir cīņa par varu un statusu kolektīvā, kas tiek iegūts uz citu cilvēku
rēķina. Tas nav strīds, konflikts un pat ne kautiņš, jo atšķiras ar ilgstošām
un sistemātiski veiktām negatīvām darbībām, kas vērstas pret vienu vai
vairākiem cilvēkiem ar mērķi viņus pazemot.
Sekas, ko rada mobings, iespaido cilvēka, īpaši bērna un
pusaudža, dzīves uztveri, personības veidošanos un attīstību. Tas raisa
emocionāla un psiholoģiska rakstura problēmas un var novest līdz pat fiziskiem
miesas bojājumiem, traumām un pašnāvībai. Mobinga upuriem ir zems pašvērtējums
un izteikta kauna un vainas apziņa. Taču to varētu attiecināt arī uz
pāridarītājiem un klusējošajiem vērotājiem. Neviens neizvēlas “mobingot” tādēļ,
ka jūtas labi, ir atvērts un pozitīvi noskaņots. Katrs pāridarītājs tāpat slēpj
sevī kādas sāpes, ko izreaģē, darot pāri citiem. Vide, kurā brīvi var
attīstīties mobings, ietekmē ik katru, kas tajā atrodas. Kopumā tas deformē
veselīgas sabiedrības veidošanos un veiksmīgu valsts attīstību.
Visu rakstu lasiet 30.janvāra “Zemgales Ziņās”
Foto: no arhīva
