Bēgot no drēgna Latvijas maija sākuma,
caur Bergamo, pa ceļam paķerot arī Brešu un Parmu, nonācām pie
debeszilā Gardas ezera – lielākā ezera Itālijā, kas var
apmierināt ikviena vēlmes. Ģimenes atpūta, ekstrēms sports,
iegremdēšanās vēsturē – to visu var sniegt ezers starp
Venēciju un Milānu, kur arī piezemējās mūsu lidmašīna.
Par dzīvesvietu izvēlējāmies Sirmioni ezera dienvidu daļā. Pilsēta izvietota uz pussalas un izstaigājama kājām ar īsām pauzēm picas vai ravioli baudīšanai. Dzīvojām mājā ar viesistabu, virtuvi un terasi. Ēka izvietota klusā privātmāju rajonā, un kaimiņi, jādomā, jau pieraduši pie tūristiem, kas mitinās īres namā. Katru rītu no viņiem saņēmām optimistisku „bondžorno” (labrīt – red.), bet vakaru savu apgaitu mūsu pagalmā veica trīs kaimiņu kaķi, savukārt apkārtnē bija dzirdamas neskaitāmu pūču balsis.
Foto: Gaļina Kudrjavceva. Visu rakstu lasiet 6.jūnija “Zemgales Ziņās”
