Abonē e-avīzi "Zemgales Ziņas"!
Abonēt
casibom giriş casibom bahsegel jojobet

Eiropas kolēģi uzslavē Jelgavu par Ukrainas bēgļu pārvaldības procesu

Šonedēļ “Zoom” platformā aizvadīts projekta “IncluCities” (“Iekļaujošās pilsētas”) dalībvalstu pārstāvju tīmekļseminārs, kurā pārrunāti aktuālie problēmjautājumi attiecībā uz Ukrainas kara bēgļu uzņemšanu. Tie visās valstīs ir līdzīgi – izmitināšana, veselības aprūpe, izglītība, darba iespējas. Jelgava, kas šobrīd uzņēmusi 1077 bēgļus, šajā tīmekļseminārā bija lūgta dalīties savā pieredzē ukraiņu civiliedzīvotāju pārvaldībā, un to Eiropas kolēģi novērtējuši ļoti atzinīgi, informē Jelgavas pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldē.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ukrainas bēgļu koordinatore Jelgavā Linda Vovere stāsta, ka tīmeļseminārā uzstājās Migrācijas un iekšlietu direktorāta pārstāve Cecilia Verkleija, atklājot kopējo Ukrainas kara bēgļu situāciju Eiropā. Pārrunāti arī aktuālie jautājumi – bēgļu izmitināšana, veselības aprūpe, izglītība, darba iespējas. “Direktorāta pārstāve norādīja, ka galvenā problēma, ar ko saskaras ES dalībvalstis attiecībā uz Ukrainas bēgļu uzņemšanu, ir tas, ka nav vienota reģistra. Proti, nav iespējams izsekot, kurā valstī, pilsētā katrs Ukrainas cilviliedzīvotājs, bēgot no kara savā valstī, jau ir bijis, kādus pabalstus saņēmis, kādēļ dodas prom uz citu pilsētu, valsti,” stāsta L.Vovere, papildinot, ka problēmu risinājumu un palīdzību kara bēgļu jautājumā lūdz arī valstis, kuras nav ES.

Divas pilsētas – Jelgava no Latvijas un Fuenlavrada no Spānijas – bija lūgtas dalīties pieredzē par ukraiņu civiliedzīvotāju pārvaldību. “Projektā iesaistīto dalībvalstu pārstāvji uzteica Jelgavu par izstrādāto shēmu, kas palīdz vieglāk pārvaldīt procesus,” stāsta L.Vovere. Jāpiebilst, ka, lai koordinētu bēgļu uzņemšanas procesu, Jelgavā ir izveidota darba grupa un izstrādāta konkrēta shēma bēgļu koordinēšanā, skaidri nosakot soļus, kā notiek uzņemšana, izmitināšana, dokumentu sakārtošana, izglītības pieejamība, sociālais atbalsts un citas lietas. “Šī procesa ieviešana un kontrole ļauj strukturēti pārvaldīt bēgļu plūsmu un pašvaldības iestāžu starpā nodrošina datu un dažādu statusu aktualitāti, kā arī operatīvā līmenī pieņemt uz datiem un situāciju balstītus lēmumus,” tā L.Vovere.

Tāpat projekta dalībvalstu pārstāvjiem stāstīts par latviešu valodas apmācībām, kuras Jelgava sāka kā pirmā valstī, negaidot valsts atbalstu. Šobrīd Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā (ZRKAC) latviešu valodu apgūst 40 Ukrainas civiliedzīvotāji, tāpat saņemti vairāk nekā 60 pieteikumi no jauniem kursantiem, kuri mācības sāks šovasar.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kolēģiem arī stāstīts par nodarbinātību, proti, par to, ka ZRKAC sniedz būtisku atbalstu darba meklēšanā – šobrīd jau vairāk nekā 150 ukraiņi ar ZRKAC atbalstu ir atraduši darbu Jelgavā vai tuvākajā apkārtnē. “Tāpat kā labās prakses piemēru minējām to, ka katrā no pašvaldības organizētajām izmitināšanas vietām no ukraiņu vidus esam atraduši vienu mentoru, kas palīdz nodot svarīgāko informāciju un pašvaldībai iegūt atgriezenisko saiti no Ukrainas kara bēgļiem,” tā L.Vovere.

Jelgavā Ukrainas kara bēgļiem, gan arī visiem, kuri vēlas palīdzēt bēgļiem, ir jāreģistrējas Pašvaldības operatīvās informācijas centrā (POIC), zvanot pa iedzīvotāju atbalsta tālruni 8787. Tieši POIC apkopo datus par bēgļu skaitu pilsētā un organizē tālāko sadarbību ar bēgļu koordinatoriem, kas palīdz nokārtot visas formalitātes Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, kā arī organizē, lai bēgļi saņemtu Jelgavas pašvaldības palīdzību, pabalstus, bērni uzsāktu izglītošanos. Viņi apzina vajadzības un sazinās ar bēgļiem, kuri uzturas Jelgavā, lai viņiem palīdzētu jebkurā jautājumā.

Jelgavas pašvaldība kopā ar vēl septiņām pašvaldībām no Grieķijas, Francijas, Itālijas, Spānijas un Beļģijas īsteno Eiropas Pašvaldību un reģionu padomes (CEMR) trīs gadu projektu, kuru vada CEMR un finansē ES Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds. Tā mērķis ir uzlabot trešo valstu pilsoņu integrāciju pašvaldībās, izmantojot zināšanu apmaiņu starp pieredzējušām pilsētām un mazāk pieredzējušām/mentorējamām pilsētām un pašvaldību asociācijām dažādās jomās: izglītība, mājokļu un pamatpakalpojumu pieejamība, aktīva līdzdalība un sociālā iekļaušana, kā arī pašvaldību asociāciju kapacitātes un veiktspējas stiprināšana daudzlīmeņu pārvaldībā. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju pasaulē, šobrīd aktuāls kļuvis Ukrainas kara bēgļu uzņemšanas jautājums un viņu integrēšana vietējā sabiedrībā.

Foto: Jelgava.lv

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ZZ.lv komanda.