• Publicitātes foto

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Eiropas Savienības dalībvalstīs notiks no 6. līdz 9. jūnijam, Latvijā – sestdienā, 8. jūnijā. Nākamā EP sastāvā Latvijai būs deviņas deputātu vietas pašreizējo astoņu vietā. Sarakstus pieteikušas 16 partijas. Arī pirms pieciem gadiem EP vēlēšanās Latvijā piedalījās 16 politiskie spēki, no kuriem ievēlēja piecu sarakstu pārstāvjus. Latvijā par deviņām vietām EP cīnīsies ap 270 kandidātu 16 sarakstos.

Ar pieredzi

Politiskie spēki ar pieredzi EP sarakstu galvgalī pieteikuši šajā institūcijā pieredzējušus cilvēkus, tostarp Valdi Dombrovski, Krišjāni Kariņu, Sandru Kalnieti no “Jaunās Vienotības”, Robertu Zīli no Nacionālās apvienības, “Latvijas attīstībai” – Ivaru Ijabu, “Saskaņa” – Nilu Ušakovu. Ar pieredzi valdībā un Saeimā ir daudz kandidātu, viņu vidū Tālis Linkaits no Jaunās konservatīvās partijas, vairākus Saeimas deputātus virzījuši Nacionālā apvienība, “Jaunā Vienotība”, “Latvija pirmajā vietā”. Zaļo un Zemnieku savienības pirmais numurs ir Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis, kā arī divi no četriem ministriem tagadējā valdībā.

“Progresīvo” saraksta lokomotīves – pērn Valsts prezidenta amatam izvirzītā Elīna Pinto un bijušais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis. “Apvienotā saraksta” līderis ir tviterkonvoja rīkotājs Reinis Pozņaks. Jaunās konservatīvās partijas otrais numurs ir dzejniecei un latviešu valodas kaismīgai aizstāvei Liānai Langai. “Kustības “Par!”” vēlēšanu saraksta līdere ir EP darbiniece ukrainiete Ivanna Voločija.

Jaunpienācēji

Trīs no sarakstiem ir jauni un bez iepriekšējas pieredzes EP vēlēšanās – “Apvienība Jaunlatvieši”, “Tautas varas spēks” un “Tauta. Zeme. Valsts.”.

“Apvienības Jaunlatvieši” līderi bijušo diplomātu Rūdolfu Brēmani vairākus gadus tiesā par iespējamu Ārlietu ministrijas apkrāpšanu un līdzekļu piesavināšanos. Sarakstā ir arī Saeimas deputātes mandātu zaudējusī Glorija Grevcova un Aivis Vasiļevskis, kuru pirms gada sodīja ezoteriskās organizācijas “Urantija” krimināllietā par Krievijas sāktā kara Ukrainā attaisnošanu un slavināšanu, kā arī nacionālā naida izraisīšanu. Tiesāts divās krimināllietās – par melošanu Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) un par neslavas celšanu medijos – tiek arī Jānis Straumītis, kurš neticēja Covid-19 vīrusam un meklēja Satversmes oriģinālu. Sarakstā ir arī bijušais Saeimas deputāts Aldis Gobzems.

“Šie kā reiz ir cīnītāji! Mums ir pilnīgi vienalga. Šie cilvēki cīnījās uz ielām, protestēja. Mierīgi!” Latvijas Televīzijas raidījumam “De facto” sacīja R. Brēmanis. Viņa partija esot noslēgusi sadarbības memorandu ar partiju “Suverēnā vara” – abi koordinēšoties kampaņas laikā un arī pēc tam. Bijušās Saeimas deputātes Jūlijas Stepaņenko vadītajā sarakstā ir vairāki citi bijušie Saeimas deputāti un Rīgas domnieki, piemēram, viņas vīrs Vjačeslavs Stepaņenko un Sergejs Dolgopolovs.

“Tauta. Zeme. Valsts.” (TZV) veido divi politiskie spēki – bijusī partija “KPV LV” un deju skolotāja Artūra Berņa izveidotā partija “Brīvai stiprai Latvijai”. Vadošo lomu uzņēmies Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins, kurš pametis Nacionālās apvienības rindas. Sarakstā ir arī daži citi bijušie šīs partijas biedri.

TZV otrais numurs ir ekonomists Guntars Vītols, kurš uz Saeimu kandidēja no “Apvienotā saraksta”. TZV sarakstā ir daudz kovidskeptiķu, arī psihoterapeita sertifikātu zaudējušais publicists Viesturs Rudzītis. “Es teikšu, ka par pašu sarakstu es zinu salīdzinoši maz, par cilvēkiem, kas tajā ietilpst. Man bija kontakts ar Aleksandru [Kiršteinu], kurš ilgāku laiku ar mani kontaktējās ekonomikas jautājumos, jo viņš redz, ko es daru tviterī, ka es skaidroju, piedāvāju un ļoti labi izprotu dažādas tēmas. Un viņš mani vienkārši uzaicināja faktiski vadīt šī saraksta ekonomisko bloku,” Latvijas Televīzijai sacīja G. Vītols.

Kovida noliedzēji atrodami arī organizācijā “Tautas varas spēks”, kurai pieslējusies partija “Tautas kalpi Latvijai”. Pandēmijas laikā abu partiju vadītāji Valentīns Jeremejevs un Aivars Smans bija bieži policijas iecirkņu viesi administratīvo pārkāpumu lietās, pret V. Jeremejevu bija ierosināts, vēlāk izbeigts kriminālprocess par viltus ziņu izplatīšanu. Neviens no šiem trim EP vēlēšanu dalībniekiem nesaņem valsts finansējumu, kas pienākas partijām un partiju apvienībām par pēdējās Saeimas vēlēšanās saņemtām vairāk nekā 2% vēlētāju balsīm.

Eiropeiskais kurss paliks

“Partijas reāli cīnās par vienu vai divām vietām. Diez vai kādai partijai izdosies iegūt trīs vietas. Lai šo vienu vai divas vietas izcīnītu, būs personāliju cīņa, jo ar darbiem būs ļoti grūti uzrunāt. Savā pašvaldībā vēlētājam vieglāk saprast un pārbaudīt, vai tas ceļš ir uzbūvēts, bet šeit mums kā vēlētājiem Eiropas Parlaments ir tas tālais, nezināmais, grūti saprotamais,” intervijā Latvijas Radio pauda Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes Politikas zinātnes katedras docētāja Lelde Metla-Rozentāle.

“Tam notikumam ir jāpievērš uzmanība. Tas ir jāpadara nozīmīgāks, ja gribi, lai cilvēki iet uz vēlēšanām. Ir ļoti daudz labu lietu, ko cilvēki var izdarīt 8. jūnijā, ne obligāti iet balsot. Iepriekšējos pēcvēlēšanu pētījumos jautājām, cik svarīgi liekas aiziet un vai tev bija par ko balsot. Ja cilvēks zina, ko viņš grib atbalstīt, tad viņš drīzāk aizies nobalsot. Tāpat nozīmīgs pamudinājums ir protesta balsojums pret kādu citu, lai viņu neievēlētu,” uzskata socioloģe, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pētniece Ieva Strode.

Pēc jūnijā gaidāmajām vēlēšanām EP varētu pieaugt galēji labējo un eiroskeptiski noskaņoto politiķu pārstāvniecība, bet “zaļajiem” un liberāļiem varētu nākties samierināties ar mazāku pārstāvniecību Eiropas Savienības likumdevējā. Taču, par spīti galēji labējo un eiroskeptiķu pārstāvniecības pieaugumam, EP vairākumu saglabās eiropeiski noskaņotie spēki, liecina telekanāla “Euronews” un tirgus pētījumu kompānijas “Ipsos” veiktais pētījums. Tā laikā tika aptaujāti gandrīz 26 tūkstoši cilvēku 18 bloka dalībvalstīs.

Aptauja prognozē, ka centriski labējie un centriski kreisie, kā arī “zaļie” un liberālie spēki nākamajā EP sasaukumā varētu iegūt 529 no 720 deputātu vietām. Labējās un galēji labējās partijas varētu uzvarēt EP vēlēšanās Francijā, Nīderlandē, Beļģijā un Austrijā, kas ir bloka dibinātājvalstis.

Izmēģinājuma poligons

Vēlēšanu rezultātā kontekstā tiek skatīta arī Kremļa ietekme. EP februārī brīdināja, ka Krievija mēģina “sēt šķelšanos” visā Eiropā: “Eiropas Parlamenta deputāti ir sašutuši par to, ka Krievija ir atradusi veidus, kā sniegt ievērojamu finansējumu politiskajām partijām, politiķiem, amatpersonām un kustībām vairākās demokrātiskās valstīs, lai iejauktos un iegūtu ietekmi to demokrātiskajos procesos.”

Šobrīd par visvairāk prokrieviski un pret atbalstu Ukrainai noskaņoto politisko spēku EP tiek uzskatīta galēji labējā Identitātes un demokrātijas grupa. Tajā ir 73 deputāti, kas padara to par piekto lielāko spēku EP. Latvijas eiroparlamentāriešu šajā grupā nav.

“Lai gan Maskava centusies iejaukties arī iepriekšējās EP vēlēšanās, pastiprināta uzmanība 2024. gadā plānotajām ir tāpēc, ka Krievija varētu izmantot EP vēlēšanas kā sava veida izmēģinājuma poligonu, lai pārbaudītu, kā tās stratēģijas un taktika darbosies uz vēlēšanām Eiropā kopumā,” vērtē Vīnē dzīvojošais ukraiņu politologs Antons Šekovcovs, kurš pēta saiknes starp galēji labējiem spēkiem Eiropā un Krievijā. Viņaprāt, galvenais Krievijas mērķis būs pēc iespējas mazināt politisko un sabiedrības atbalstu Ukrainai. “Viņi, visticamāk, izmantos iebiedēšanas taktiku… sakot, ka cilvēki vai politiķi, kas palīdz Ukrainai, ievelk sabiedrību karā ar Krieviju,” žurnālistu tīkla “Investigate Europe” jaunākajā publikācijā saka politologs.

UZZIŅAI

■ Eiropas vēlēšanas Latvijā notiks 2024. gada 8. jūnijā. Lai tajās piedalītos, vēlētājam vēlēšanu dienā jābūt vismaz 18 gadu vecam. Ir iespējams balsot arī ārzemēs.

■ Latvija izmanto prioritāro balsošanu, kas dod iespēju vēlētājiem norādīt savas prioritātes viņu izvēlētajā partiju sarakstā. Kandidātiem, kuri saņem visvairāk prioritāro balsojumu jeb “plusiņu”, ir vairāk izredžu tikt ievēlētiem.

■ Vēlēšanas notiek visās 27 ES valstīs. Šogad ievēlēs 720 deputātu – par 15 vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās. Vēlēšanas notiek ik pēc pieciem gadiem.

■ Latvijā būs atvērti 945 iecirkņi. Var vēlēt jebkurā vēlēšanu apgabalā un balsošanai izvēlēties jebkuru vēlēšanu iecirknī Latvijā vai ārvalstīs bez iepriekšējas pieteikšanās.

SARAKSTI LATVIJĀ

Materiāls tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā