Latvijā pagājušajā gadā pamata darbavietā neto darba
algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 22,7% darba ņēmēju, kas
ir par 3,1 procentpunktu mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās
statistikas pārvaldes publiskotā informācija.
Tostarp 99,9 tūkstoši jeb 12,8% darba ņēmēju 2020.gadā
saņēma minimālo darba algu vai mazāk, kas ir par 1,6 procentpunktiem mazāk nekā
gadu iepriekš, kad minimālo algu vai mazāk saņēma 14,4% darba ņēmēju. Pērn, kā
arī gadu iepriekš, Latvijā minimālā alga pirms nodokļu nomaksas bija 430 eiro.
2020.gadā augstākais mazo algu saņēmēju īpatsvars
joprojām bija Latgalē, kur 22% darbinieku saņēma minimālo algu vai mazāk.
Savukārt 34,5% (2019.gadā – 34%) pamata darbavietā
neto algā mēnesī saņēma 450,01-700 eiro, 30,8% (29,9%) darba ņēmēju saņēma algu
700,01-1400 eiro robežās, bet algu no 1400,01 eiro un vairāk mēnesī saņēma 6,5%
darba ņēmēju pretstatā 5,3% pirms gada.
Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka 2020.gadā
darba alga netika aprēķināta (saistībā ar bezalgas, grūtniecības, dzemdību
atvaļinājumu vai arī darbs sākts nesen) vai aprēķināta, bet netika izmaksāta
3,2% (pirms gada – 2,7%) darba ņēmēju, savukārt 2,2% (2,3%) algotu darbu
strādājošo darba samaksas lielumu neizpauda.
2020.gadā darbaspēka apsekojumā piedalījās 15,6
tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 27,3 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no
15 līdz 74 gadiem.
Foto: pixabay.com
