Eksperte: Latvijā pieaug atalgojuma atšķirība starp sievietēm un vīriešiem

Pēdējo divu gadu laikā atalgojuma atšķirība starp sievietēm un vīriešiem Latvijā ir palielinājusies par 2,7 procentpunktiem, Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) rīkotajā diskusijā “Dzimumu diskriminācija darba vidē – vai tiešām pastāv?” pastāstīja SIF Sociālas saliedētības departamenta direktore Alda Sebre.

Viņa skaidroja, ka šādas izmaiņas notikušas kopš 2020.gada, kad atalgojuma atšķirība starp sievietēm un vīriešiem vēl bija mazliet virs 22%.

Runājot par to, cik lielā mērā cilvēki saprot, kas ir diskriminācija, viņa atsaucās uz Aristoteļa paradigmu, ka atšķirīgās situācijās mēs pret cilvēkiem izturamies atšķirīgi, bet vienādās situācijās – vienādi.

Sebre atzīmēja, ka mēs nekad nebūsim vienādi, bet mēs varam nonākt gan vienādās, gan atšķirīgās situācijās, līdz ar to pret mums ir jāizturas gan vienādi, gan arī atšķirīgi.

Ekspertes ieskatā, vārdam diskriminācija pašam par sevi ir negatīva nozīme. Pēc SIF pārstāves paustā, cilvēki zina, kas ir diskriminācija, bet kaut kādā konkrētā situācijā tā netiek līdz galam atpazīta.

Latvijas Universitātes (LU) asociētā profesore un komunikācijas studiju nodaļas vadītāja Marita Zitmane atzīmēja, ka katram ir savs priekšstats, ko vārds “diskriminācija” nozīmē, tomēr, ja pieturas pie definīcijas, tad diskriminācija ir apzināta sliktu apstākļu radīšana, balstoties uz dzimumu.

Pēc Zitmanes paustā, tie var būt sliktāki apstākļi darba vidē, nosacījumi, atalgojums un citi. Arī diskriminācijas izpausmes var būt dažādas – dažādi darba laiki, papildu pienākumi, neapmaksātais darbs, atšķirība atalgojuma lielumā.

Viņa vērsa uzmanību arī uz “taisnīguma bedri”, kas ir priekšstats sabiedrībā, ka ideālais darbinieks ir vienmēr pieejams darbam. Kamēr sabiedrībā pastāvēs priekšstats, ka ideālais darbinieks ir gatavs darbam 24 stundas diennaktī, tikmēr vienlīdzības rādītāji būs tādi, kādi tie ir, sacīja Zitmane.

LU asociētā profesore skaidroja, ka šāds priekšstats “noliek” sliktākā situācijā sievietes, jo īpaši vientuļās mātes ar maziem bērniem. Tas ir diskriminējoši arī pret vīrieti, sagaidot, ka viņš “ēdīs zemi 24 stundas diennaktī”.

Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības eksperte Linda Romele akcentēja, ka, viņas ieskatā, diskriminācija tomēr mazinās, piemēram, Nacionālajos bruņotajos spēkus arvien vairāk iesaistās sievietes, lai gan parasti šī joma vairāk tiek saistīta ar vīriešiem. Pēc ekspertes paustā, sieviešu ienākšanu dažādās profesijās sekmē arī tehnoloģiskais progress – ja agrāk, piemēram, vajadzēja cilāt smagas kastes un to varēja izdarīt tikai vīrietis, tad tagad to var izdarīt arī sieviete, “piespiežot pogu”.

Foto: pixabay.com