zz.lv
Ikvienam no mums mājās ir ne viena vien elektroierīce – ledusskapis, televizors, mobilais tālrunis, putekļusūcējs vai veļasmašīna. Visas šīs iekārtas padara mūsu ikdienu vienkāršāku, tomēr to lietotājiem der atcerēties, ka nolietota elektrotehnika tomēr ir bīstamie atkritumi, tāpēc to nedrīkst izmest sadzīves atkritumu konteinerā. Ir svarīgi iekārtas lietot pareizi un apkopt, lai tās kalpotu pēc iespējas ilgāk; bet, ja elektrotehnika vairs nekalpo un nav nepieciešama, tā jānodod atbilstošai utilizācijai, lai saudzētu gan vidi, gan cilvēku veselību, gan atsevišķos gadījumos arī savus datus.
Saskaņā ar Valsts vides dienesta datiem ik gadu Latvijā tirgū tiek laistas aptuveni 21 500 tonnas elektroiekārtu. Savukārt normatīvie akti paredz, ka caur elektrotehnikas ražotāju atbildības sistēmu ir jāatgūst un jāpārstrādā vismaz 65% no Latvijā realizētā elektrotehnikas apjoma.
Ražotāju atbildības sistēma šajā gadījumā nodrošina, ka uzņēmums, ar kuru noslēgts līgums par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu, savās tirdzniecības vietās, tai skaitā tīmekļvietnēs, pieņem videi kaitīgu preču atkritumus vai informē galalietotājus par tuvākajām to pieņemšanas vai savākšanas vietām.
“”Kaut arī pēdējos gados gan atkritumu apsaimniekotāji, gan iekārtu ražotāji, gan arī iedzīvotāji arvien aktīvāk strādā pie tā, lai šie atkritumi tiek nodoti un utilizēti atbilstoši, liela daļa iekārtu arvien nonāk dabā, tiek izmesta starp citiem atkritumiem vai ilgstoši glabāta iedzīvotāju mājās,” saka “Zaļās jostas” vides izglītības vadītāja Aija Caune.
Elektrotehniku, lai cik tā maza, nedrīkst izmest sadzīves atkritumos
Sadzīves atkritumos drīkst izmest tikai to, ko nevar pārstrādāt, piemēram, netīru, taukainu iepakojumu, izlietotu tualetes papīru vai papīra dvieļus, bērnu autiņbiksītes u. tml., bet, ja priekšmetu var pieslēgt pie elektrības, tajā ir mikročips vai mikroshēma, tad to sadzīves atkritumos mest nedrīkst.
Elektrotehnika ir izgatavota no visdažādākajiem materiāliem – platīna, toksiskiem smagajiem metāliem, tai skaitā kadmija, svina, dzīvsudraba, vara un citiem, dažādas plastmasas, stikla un vielām, kas novērš aizdegšanos. Ja bīstamie metāli nonāk vidē, tie var piesārņot gruntsūdeņus un apdraudēt veselību.
Turklāt visas elektropreces, elektrotehnika, akumulatori un baterijas Eiropas Savienībā tiek īpaši marķētas, lietojot apzīmējumu – pārsvītrotu atkritumu konteineru. Šis marķējums norāda, ka attiecīgo preci nedrīkst likt kopējā sadzīves atkritumu konteinerā.
Atkritumos nedrīkst izmest arī e-cigaretes un baterijas
“Smēķēt vai nesmēķēt – tā ir katra paša brīva izvēle, bet elektroniskās cigaretes nedrīkst izmest kopā ar citiem atkritumiem. Tie ir bīstamie atkritumi, kuros ir baterijas, tāpēc e-cigaretes jāizmet speciālās tām paredzētās vietās, piemēram, bīstamo atkritumu šķirošanas laukumos, vai jānodod atpakaļ tirgotājam,” saka “Zaļās jostas” pārstāve.
Atkritumu konteinerā izmesta e-cigarete vai baterija var radīt ugunsbīstamu situāciju gan atkritumu tvertnē mājās, gan pagalmā uzstādītajā konteinerā, gan atkritumu izvedēja automobilī vai tālākajā atkritumu ceļā.
Kur nodot nolietoto elektrotehniku?
Bīstamie atkritumi, tai skaitā elektrotehnika, jānodod atbilstoši. Pārstrādes punktos nodotās ierīces izjauc un sašķiro atbilstoši komponentēm, turpmākajos procesos tās tiek pārstrādātas, lai pēc tam atkal izmantotu ražošanā. Elektroiekārtas tiek ražotas no vērtīgiem materiāliem, kurus pārstrādājot var atgūt un izmantot atkārtoti tādas izejvielas kā zeltu, sudrabu, varu vai citus retus metālus. Šķirošana ļauj efektīvi izmantot resursus, samazinot gan vajadzību pēc jaunu materiālu ieguves, gan jaunu produktu ražošanai nepieciešamās enerģijas.
Tipiskākie elektrotehnikas piemēri, kas jānodod speciālos punktos: sadzīves tehnika – tosteri, blenderi, gludekļi, kafijas aparāti, mikroviļņu krāsnis, ledusskapji, veļasmašīnas u. c.; elektronika – televizori, datoru monitori, printeri, skeneri, pārnēsājamie datori, tastatūras, kopētāji, tālruņi un mobilie tālruņi u. tml.
Nolietoto un pašiem vairs nevajadzīgo elektrotehniku var nodot kādā no 69 atkritumu šķirošanas laukumiem visā Latvijā. Sev tuvāko laukumu var atrast interneta vietnē www.atkritumi.lv vai www.skiroviegli.lv. Nododot elektrotehniku, jāņem vērā, lai tā nebūtu izjaukta.
“Tomēr šie šķirošanas laukumi ir tikai daļa no visām vietām, kur tiek pieņemta nolietotā elektrotehnika. Atsevišķās vietās ir pieejami elektrotehnikas konteineri, to pieņem dažādi tirgotāji, kā arī bīstamo atkritumu apsaimniekotāji var aizbraukt pakaļ iepriekš pieteiktām nolietotām elektroprecēm,” stāsta A. Caune.
No elektrotehnikas ērti un bez maksas var atbrīvoties, nododot arī kādā no specialajām nestandarta atkritumu savākšanas akcijām. Piemēram, ražotāju atbildības uzņēmums “Zaļā josta” sadarbībā ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu “BAO” regulāri organizē elektrotehnikas nodošanas akciju “Elektrosestdiena” Latvijas reģionos, bet sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotāju “CleanR” – Tīrmājas akciju, aicinot iedzīvotājus bez maksas atbrīvoties no nokalpojušās un sev vairs nevajadzīgas elektrotehnikas. Šajās akcijās pērn tika savāktas 173 tonnas elektrotehnikas, kas tika atbilstoši utilizētas.
Tāpat, iegādājoties jaunu elektroiekārtu, nereti tirgotāji piedāvā nodot veco iekārtu, kā tas ir, piemēram, mobilo tālruņu gadījumā.
Tomēr pirms elektrotehnikas izmešanas būtu jāizvērtē, vai salūzusī iekārta vēl ir labojama un lietojama atkārtoti.
Ja iekārtu vēl var izmantot, bet pašam tā vairs nav nepieciešama, to var nodot pērn rudenī atklātajā “CleanR” būvniecības materiālu, remonta lietu un elektrotehnikas apmaiņas punktu šķirošanās laukumā “Nomales” Brīvnieku ielā 11, Stopiņu pagastā. Tādējādi elektrotehnika netiks izmesta ārā, bet to varēs turpināt lietot kāds cits.
Pagarini elektrotehnikas dzīves ciklu, to pareizi lietojot un kopjot
Neatkarīgi no tā, kādu funkciju pilda elektrotehnika, tā ir jākopj un jāuztur tīra, lai tā darbotos un kalpotu ilgāk. Pirms ierīces tīrīšanas pārlasi instrukciju, jo tajā būtu jābūt norādei par pareizu lietošanu un kopšanu, proti, vai ierīci var tīrīt ar sausu drānu, mikrošķiedru lupatiņu vai mitrajām salvetēm. Pareizi un kārtīgi kopjot ierīces, to dzīves cikls tiks pagarināts. Piemēram, lai elektriskā tējkanna vai veļas mazgājamā mašīna kalpotu ilgāk, tā periodiski jāatkaļķo.
Lielu daļu elektrotehnikas var ietekmēt arī ļoti karsta vai auksta temperatūra, tāpēc vēlams neturēt to tiešos saules staros vai ļoti aukstos apstākļos. Piemēram, mobilo tālruni nevajadzētu atstāt automobilī uz priekšējā paneļa karstā vasaras dienā.
Lai ierīces, ko periodiski nepieciešams uzlādēt, piemēram, mobilo tālruni, viedpulksteni vai planšetdatoru, varētu lietot ilgāk, izmanto tikai tos kabeļus, ko ražotājs ir apstiprinājis. Tas palīdzēs akumulatoram darboties ilgāk un nodrošinās, ka uzlādes kabelis ierīci nesabojā.
Daļai elektrotehnikas ir svarīga gaisa plūsma, tāpēc būtiski nenosegt ventilācijas vietas un nenovietot tās uz gultas vai dīvāna, kas var traucēt gaisa plūsmai un sabojāt ierīci.
Savukārt, ja iekārta sākusi lēni darboties, ir pārkarsusi, darbojas neierasti skaļi, ir vērts uz to reaģēt, veicot tās apkopi vai remontu.
Nododot elektrotehniku atbilstoši, tu parūpējies arī par saviem datiem
Katram, kurš vēlas nodot tālākai pārstrādei mobilo tālruni, datoru vai citas iekārtas, kas satur informāciju par to lietotāju, būtu ieteicams izdzēst visus tajās uzkrātos datus. Tomēr, ja tas ir aizmirsts, satraukties nevajadzētu, jo, ja nolietotā elektrotehnika tiek nodota atbilstoši, nevis izmesta pagalma konteinerā, dati nekur tālāk nenonāks. Uzņēmumi, kas nodrošina elektroiekārtu pieņemšanu un pārstrādi, nodrošina arī drošu datu iznīcināšanu, lai aizsargātu privātumu un novērstu datu pārkāpumus.
Autore: “Zaļās jostas” vides izglītības vadītāja Aija Caune
Izglītības iestādēm saka paldies par makulatūras un bateriju vākšanu
Pirms mācību gada noslēguma Tērvetes dabas parkā notika vides un zaļā dzīvesveida svētki, kuros ražotāju atbildības sistēmas uzņēmums “Zaļā josta” teica paldies papīra iepakojuma un bateriju vākšanas konkursa “Tīrai Latvijai” dalībniekiem.
Izglītības iestādes, audzēkņi un personāls, kā arī bērnu un jauniešu ģimenes visa mācību gada garumā aktīvi vāca makulatūru, papīra iepakojumu un baterijas kampaņas “Tīrai Latvijai” laikā un vides svētkos tika apbalvoti uzvarētāji, informē “Zaļās jostas” vides izglītības vadītāja Aija Caune.
Kampaņā “Tīrai Latvijai”, piedaloties 375 izglītības iestādēm, savākti 666 217 kilogrami makulatūras un papīra iepakojuma. Savukārt 346 izglītības iestāžu skolēni nodeva gandrīz 34 680 kilogramus izlietoto bateriju.
Visvairāk makulatūras un papīra iepakojuma – 27 193 kilogramus – savāca Ķekavas vidusskolas skolēni Otrajā vietā ar 21 058 kilogramiem ierindojās Preiļu 1. pamatskola, bet trešajā ar 19 208 kilogramiem – Stāķu pamatskola. Savukārt bateriju vākšanas izaicinājumā pirmajā vietā Smiltenes pirmsskolas izglītības iestādes “Pīlādzītis” audzēkņi, nododot 1505 kilogramus bateriju. Otro vietu šajā kategorijā ieguva Viļa Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas skolēni, savācot 1288 kilogramus bateriju, bet trešo ar 1135 kilogramiem – Stāķu pamatskola.
Otrreizējo izejvielu vākšanas kampaņu “Tīrai Latvijai” organizē “Zaļā josta” sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru, SIA “CleanR”, AS “BAO”, SIA “Līgatnes papīrs”, “Balticfloc”, AS “Latvijas valsts meži”, SIA “Lautus Vide”, VEF Rīga.
Konkurss ik gadus apvieno simtiem izglītības iestāžu un tūkstošiem bērnu, lai, vācot makulatūru, kopīgi saudzētu un taupītu dabas resursus, tādējādi pievēršot bērnu un jauniešu uzmanību makulatūras šķirošanas nepieciešamībai un nozīmei ikdienas dzīvē, kā arī veidotu izpratni, ka pareizi sašķiroti un pārstrādei nodoti atkritumi kļūst par vērtīgām izejvielām jaunu produktu ražošanā.
“Zaļās jostas” vides svētkus un Latvijas Meža dienu pasākumu rīko AS “Latvijas valsts meži” sadarbībā ar Dobeles novada pašvaldību, kā arī meža un vides nozares organizācijām.
— ZZ.LV
Sadarbībā ar SIA “Zaļā josta”
Reklāma