Šobrīd, pandēmijas laikā, ir izteikts medicīnas darbinieku trūkums, tādēļ 6. kursa medicīnas students Iļja Jeļisejevs paralēli mācībām nesavtīgi strādā gan Jelgavas, gan Stradiņa slimnīcas Covid-19 nodaļā.
Pirmais mediķis ģimenē
Rīgas Stradiņa universitātes 6. kursa students Iļja Jeļisejevs plāno kļūt par ģimenes ārstu. Izvēlēties tieši medicīnas studijas mudinājusi vēlme palīdzēt cilvēkiem, kas, kā jaunais vīrietis atzīst, ir iedzimta vai pat ieprogrammēta jau kopš bērnības. Savā ģimenē viņš ir vienīgais medicīnā strādājošais un arī pirmais, kurš būs ieguvis augstāko izglītību. Iļja atklāj, ka radinieki un draugi lepojas ar viņa profesijas izvēli un jau gaidot rindā, lai kādu dienu kļūtu par jaunā ģimenes ārsta pacientiem.
Studijas un darbs – izaicinoši
Studiju laikā Iļjam bijuši brīži, kad piemeklējušas grūtības, bet nekad nav bijusi pat doma pamest mācības pavisam. “Studentu dzīve ir tāda, kāda tā ir, bija jāapvieno studijas ar darbu, bet visu laiku ir motivācija godprātīgi studēt un strādāt. Šodien, lai kļūtu par ārstu, jāstrādā kārtīgi.”
Jaunais medicīnas students sācis darbu slimnīcās jau pirmā kursa otrajā semestrī. Gadu nostrādājis Stradiņa slimnīcas Uzņemšanas nodaļā, ko pats sauc par visgrūtāko nodaļu, sapratis, ka vēlas paplašināt savu pieredzi un izlēmis izmēģināt strādāt ar bērniem Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Pēc kāda laika pārorientējies uz ķirurģiju un strādājis operāciju blokā. Iļja atzīst, ka, izmēģinot spējas dažādās nodaļās, ir daudz vieglāk izlemt par savu profesijas specializāciju, rezidentūru. “Tagad esmu skaidri izlēmis, ka būšu ģimenes ārsts.”
Apvienot darbu ar pilna laika mācībām jau no pirmā kursa ir visnotaļ izaicinoši, bet Iļja ar laiku pielāgojies, jo pārsvarā strādājis vienu diennakts maiņu katrā nedēļas nogalē, kopā 96 stundas mēnesī.
Darbs Jelgavas slimnīcā
Pašlaik jaunais mediķis strādā gan Jelgavas slimnīcas, gan Stradiņa slimnīcas Covid nodaļā. Jelgavā darbu uzsācis nesen – aptuveni pirms mēneša. Atbildot uz jautājumu, kāpēc tieši šīs slimnīcas, iemesls ir pavisam racionāls – tās atrodas izdevīgā lokācijā, vienādā attālumā no puiša dzīvesvietas. Ņemot vērā to, ka augstākā izglītība vēl nav pabeigta, medicīnas studentiem ir iespēja strādāt ārstniecības iestādēs par medicīnas asistentu, kas ir salīdzinoši jauns amats, ieviests pavisam nesen. Medicīnas asistenta pienākumi ir līdzīgi vai reizēm tādi paši kā medicīnas māsām, bet ne tik atbildīgi, jo, lai strādātu par medicīnas māsu, jābūt diplomam. Iļja atzīst, ka arī atalgojums asistentam ir mazāks nekā māsai, bet tas esot saprotams, jo viņš vēl ir studenta statusā.
“Labi, ka Jelgavas slimnīca ir atjaunota!” Iļja stāsta, ka “stradiņos” strādājis tikai neatjaunotās, neremontētās nodaļās, kas tomēr mazliet ietekmē darbinieka pašsajūtu, kopējo atmosfēru darba vidē. “Domāju, ikvienam patīk atrasties svaigās telpās, jaunā korpusā, kur viss ir skaisti uztaisīts. No ārpuses Jelgavas slimnīca neizskatās tik jauna, bet iekšā viss ir renovēts, ir patīkami strādāt svaigās telpās.” Topošais ārsts ļoti novērtē sabiedrības atbalstu un priecājas, ka var pilnībā fokusēties darbam, jo nav jādomā par vakariņām. Šobrīd norit vairākas labdarības kustības, kas nodrošina mediķiem siltas un pilnvērtīgas maltītes.
Covid-19 nodaļā – ar cilvēcību
Abās slimnīcās Iļja savas darba stundas vada Covid nodaļā. “Stradiņos” viņš strādā Intensīvās terapijas nodaļā, bet Jelgavas slimnīcā gadījumi ir nedaudz vieglāki. “Pavisam smagos un nopietnos gadījumos pacientus no Jelgavas ved uz Rīgas slimnīcām un turpina izmeklējumus tur, veic manipulācijas un operācijas, bet ne jau katram pacientam ir tādas problēmas. Jelgavas slimnīca kā reģionālā slimnīca ir laba, mazāka, var uzņemt mazāku pacientu skaitu, bet tas arī ir saprotams.”
Topošais mediķis stāsta, ka izlēmis strādāt tieši Covid nodaļā, jo tur bijis izteikts personāla trūkums. Lai aprūpētu Covid-19 infekcijas skartos, nepieciešams lielāks skaits medicīnas darbinieku nekā parastā nodaļā. Lieli resursi jāiegulda aprūpē, jo Covid pacienti ir ļoti sarežģīti, viņiem ir elpošanas grūtības, bieži sākas panikas lēkmes, jo ir elpas trūkums. “Mēs slimnīcā nedalām cilvēkus, kuri ir vakcinēti, nevakcinēti vai ar kādām citām saslimšanām, pret visiem cenšamies izturēties vienādi. Neviens nezina, kā nevakcinētajiem pēc izslimošanas tas ietekmēs tālāko dzīvi, cik ilgi vēl būs jūtamas slimības izraisītās sekas.”
Iļja skaidro, ka Covid pacientu aprūpē ļoti svarīgs ir cilvēciskais faktors, liela daļa darba ir emocionāls atbalsts pacientiem. Infekcijas skartajiem ir ne tikai fiziski slikti, bet arī emocionāli grūti un vientuļi, jo pie slimniekiem, protams, nedrīkst nākt apmeklētāji, tuvinieki. Darbinieki strādā pilnos aizsargtērpos, kas neraisa mājīgu atmosfēru, bet tieši tāpēc jaunais ārsts cenšas savas maiņas laikā aprunāties, atbalstīt, uzklausīt, primāri uzzinot par cilvēka veselības stāvokli, kas ir mainījies vai uzlabojies. “Darba laikā sanāk parunāt ar katru pacientu, bet ne ilgi, jo slimo skaits ir liels un viņiem ir apgrūtināta elpošana. Runāšanas laikā parādās elpas trūkums, slimnieki var pateikt kādus desmit vārdus, un tad viņiem piecpadsmit, divdesmit minūtes ir jāelpo skābekļa maska, lai atgrieztos normālā stāvoklī.” Slimības gaita katram ir citādāka, individuāla, un, par nožēlu, ir gadījumi, kad saslimušajam ir labas prognozes, bet cilvēks tik un tā aiziet, atklāj topošais mediķis. “Mums diemžēl nav nekādu brīnumzāļu. Ja tādas būtu, mēs visus izārstētu.”
Savstarpēja cieņa un uzticēšanās
“Ar kolēģiem Jelgavas slimnīcā man ir ļoti paveicies,” priecājas Iļja. Darbinieki ir atbalstoši un uztver jauniņo kā līdzvērtīgu, kas ir svarīgi produktīvam darbam, pieredzējušie kolēģi neliedz padomu un atbalsta, palīdz. Strādāt slimnīcā noteikti ir komandas darbs, kur bez savstarpējas cieņas un uzticēšanās nevar. “Viss slēpjas veiksmīgā komunikācijā, daudz mācāmies cits no cita arī praksē, tā ir pieredzes apmaiņa. Visiem ir grūts darbs, bet cilvēki savu darbu dara labi un priecājas arī par citu veiksmēm un sasniegto.”
Līgums Iļjam par darbu Jelgavas slimnīcā pagaidām ir noslēgts līdz februāra beigām. Ja pēc tā saņems aicinājumu turpināt darba attiecības, viņš neatteiksies, jo saprot, ka darbinieki slimnīcā ir vajadzīgi visu laiku.