“Es izbaudīju šo sezonu, jo komanda bieži uzvarēja,” – “Zemgale Juniors” galvenais treneris Igors Ļebedevs

Jelgavas Ledus sporta skolas (JLSS) Junioru Attīstības hokeja līgas (JAHL) komandas “Zemgale Juniors” galvenais treneris Igors Ļebedevs pastāstīja par aizvadīto sezonu un plāni tuvākajam laikam.

Treneri, kā jūs raksturotu aizvadīto JAHL sezonu?

Pirmkārt, es uzskatu, ka JAHL regulāro sezonu mēs aizvadījām stabili jau no paša sākuma. Iztikām bez kritumiem. Liela uzmanība tika pievērsta mācību un treniņu procesam, ka arī video analīzei.

Gribētos gan atzīmēt, ka aizvadījām garu sezonu ar ļoti daudz spēlēm. Tā bija jauna pieredze gan mūsu jaunajiem spēlētājiem, gan mums treneriem. Paralēli dalībai JAHL mēs arī aizvietojām “Zemgale/LLU”, spēlējot “Optibet” Baltijas līgā un daļa no mūsu spēlētājiem debitēja Somijas “Mestis” līgā.

Patīkam, ka viņi izmantoja šo iespēju un spēja sevi arī apliecināt. Cerams, ka katrs kurš tika spēlēt “Mestis” līga ir izdarījuši secinājuma, ka viņi ir spējīgi spēlēt tādā līmenī.

Tika vēl vairāk jāiegulda darbs un jāievēro prasības, kuras izvirza galvenais treneris.

JAHL izslēgšanas spēļu kārtas pusfinālā, tiekoties ar “Baltu vilki”, mēs uzvarējām abās spēlēs (piezīme – pusfināls līdz kādas komandas divām uzvarām). Mēs viņus uzvarējām visās regulārā čempionāta spēlēs un arī pusfinālā.

Bet es varu pateikt, ka spēles ar “Baltu vilki” regulārajā čempionātā un pusfinālā bija atšķirīgas. Pretinieks pusfinālā bija organizētāks. Katrs spēlētājs centās izmantot savas labākās īpašības, lai gūtu uzvaru. Bet mēs šajā sērijā bijām spēcīgāki.

Finālā mums pretī nāca “HS Kurbads”. Savstarpējās regulārā čempionāta spēlēs katra no komandām izcīnīja pa divām uzvarām. Viss bija ļoti tuvu un līdzvērtīgi. Mēs uzvarējām gan mājās, gan izbraukumā. Un viņi guva līdzīgu panākumu.

Mēs apzinājāmies, ka tā ir apmācīta, organizēta un jaudīga komanda. Un arī mēs. Arī mēs pietuvojoties finālam, kopumā bijām organizēti, bijām gatavi. Bet visu izšķīra sīkumi. Kaut kādos spēles momentos mūs pievīla disciplīna un pretinieks mūs par to arī sodīja.

Regulārajā čempionātā ieņēmām pirmo vietu turnīra tabulā, tāpēc pirmo spēli aizvadījām savās mājās, Jelgavas ledus hallē. Trešā perioda beigās pie neizšķirta rezultāta mūsu spēlētājs nopelnīja noraidījumu. Galotni mēs spējām nospēlēt agresīvi, bet papildlaikā pretinieks izmantoja izdevību un sodīja mūs (2:3 PL).

Otrajā spēlē man patika mūsu komandas agresivitāte, kustība. Abas vairākuma brigādes ļoti ātri izspēlēja sagatavotas kombinācijas. Tas viss nesa panākumu (4:1).

Tajā pašā laikā viens no komandas līderiem spēles beigās saņēma disciplināro sodu, kas ietekmēja turpmāko darbību laukumā un spēlētājs saņēma diskvalifikāciju uz trim spēlēm.

Trešajā spēlē, kura notika pēc brīvdienām, īsti neiegājām cīņā tā, kā treneru korpusam gribētos. Kaut kur zināmā mērā atpalikām kustībā, lēmumu pieņemšanā. Vajadzēja pārspēt blīvu aizsardzību vidējā un uzbrukuma zonā, rast iespējas, kā tikt līdz vārtiem un gūt vārtus.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pretinieks no mūs forecheck (piezīme – ledus hokeja aizsardzības spēle, kas tiek veikta uzbrukuma zonā ar mērķi izdarīt spiedienu uz pretinieku komandu, lai tā atgūtu kontroli pār ripu.) gāja ārā diezgan primitīvi, mēģinot ripu no zonas izmest pa gaisu.

Mēs tam pievērsām uzmanību un centāmies vēl agresīvāk iet virsū, labāk spēlēt ar nūjām. Zināmā mērā mums tas neizdevās, bet pretiniekam izdevās iziet no zonas.

Viņi piespieda mūs kļūdīties un šīs individuālās kļūdas pretinieks arī realizēja (2:3). Un atkal pašās beigās viens no komandas līderiem saņēma neattaisnotu noraidījumu uzbrukuma zonā, pie pretinieku rezerves soliņa borta, saņemot noraidījumu uz 5 minūtēm.

Situācija, kad jau vajadzēja ņemt nost vārtsargu un spēlēt pēc treniņos sagatavotās kombinācijas 6-4 vai 6-5, viens no līderiem spiests pavadīt uz sodīto soliņa 5 minūtes.

Pirms ceturtās fināla spēles nopietni gatavojāmies. Analizējām ko varētu pamainīt, ko uzlabot. Bet arī šajā spēlē iznākumu noteica sīkumi. Otrajā spēlē un arī pirmajā vairākumus mēs mācējām izmantot, bet ceturtajā spēle nepadevās nevienai no brigādēm un vēl zaudējām vārtus, spēlējot vairākumā.

Tas deva “HS Kurbads” iegūt iniciatīvu. Meklējām risinājumus dažādos veidos. Domājām, ka puišos pacelt enerģiju, kā samazināt rezultātu. Nomainījām vārtsargu pret papildus spēlētāju, bet tas arī nepalīdzēja (2:5).

Šajā reizē mēs zaudējām JAHL finālā, salīdzinoši ar pagājušo sezonu. Nākamajā dienā es sazvanīju savu kolēģi, “HS Kurbads” galveno treneri Tomu Bluku un apsveicu viņu ar panākumu. Izteicu labus vārdus par viņa organizēto, blīvu komandu. Bija patīkami sacensties finālā ar tādu pretinieku.

Emocijas ģērbtuvē pēc zaudētā finālā nebija tās pašas labākās. To vajadzēja sagremot. Nevienam nepatīk zaudēt finālu. Visi gaidīja, ka mēs spēsim atkārtot pagājušās sezonas panākumu. Bet tāds nu ir tas sports.

Mums jāpaliek spēcīgiem, jāturpina pilnveidot savas prasmes un iemaņas. Tādās izšķirošās spēlēs ir svarīga mentālā un fiziskā sagatavotībā, ka arī jābūt apmācītiem gan tehniski, gan taktiski.

Ar ko tagad nodarbojās “Zemgale Juniors” un tā spēlētāji?

Tagad mums notiek pārejas etaps. Pēc fināla komandai tika dota vienas nedēļas atpūta, lai varētu nokārtot parādus skolā un līdz maija beigām mēs turpinām trenēties uz ledus, kad spēlētāji tiks atlaisti atvaļinājumā.

“Zemgale Juniors” atsāks treniņus 10. jūlijā. Pirmo nedēļu mēs aizvadīsim Jelgavas ledus hallē un ar otro nedēļu, kā ierasti, mēs dosimies uz Madonu, kur 10 dienas aizvadīsim sagatavošanos posmu kopā ar “JLSS-U17” komandu.

Jau tagad no U-17 pie mums pārnāk 2006. gadā dzimušie puiši un viņi pilnvērtīgi trenējas ar pārējiem. Sezonas garumā mēs jau viņiem sekojām un komunicējām ar viņu treneru korpusu. Labākiem tika dota iespēja gan trenēties, gan spēlēt JAHL. Mēs mēģinājām viņus izmantot un dot iespēju.

Maijā beigām iespējams veiksim arī jaunu hokejistu atlasi, tiem kas nav JLSS audzēkņi, bet grib pievienoties “Zemgale Juniors” sastāvam. Neslēpšu. Mums zvana. Zvana no citām komandām un interesējas par iespējām pāriet pie mums. Interese pastāv un iepriecina, ka esam organizējuši darbu tā, ka cilvēki no malas redz mūsu panākumus un vēlas pievienoties.

Vai esat kaut ko jaunu atklājuši arī priekš sevis, kā treneris?

Pirms tam es teicu, ka mūsu spēlētājiem šī sezona bija jauna pieredze. Neslēpšu, tā bija arī man. Savā trenera karjerā man šī bija pirmā sezona, kad paralēli bija spēles JAHL, “Optibet” Baltijas līgā un “Mestis” līgā.

Bija interesanti. Man, kā trenerim arī gribējās redzēt, kas tas ir par Somijas hokeju, kā viņi spēlē, ar kādu taktiku. Bija interesanti.

Tāpat, kā spēlētājiem, arī man nebija viegli. Mēs trenējamies agri no rīta. Spēlētājiem agri jāpamostas, jānāk uz treniņu un tad uz skolu. Tāpat arī mums treneriem. Novadīt treniņu, veikt analīzi, sagatavoties spēlei.

Bet es mēģināju sevi motivēt tādā ziņā, ka man darbs patīk un es gribu būt daļa no šīs komandas. Man ir jādara viss iespējamais, nemeklējot vainīgo, ka es esmu noguris. Protams, ka kaut kāda mirklī nogurums sakrājas, bet es mēģinu rast pozitīvas domas, ķert pozitīvu mirkļus.

Godīgi, es izbaudīju šo sezonu tādā ziņā, ka gan JAHL, gan OHL komanda bieži uzvarēja un no tādām spēlēm tu jau daudz nesagursti. Kad komanda uzvar gan spēlētājiem, gan treneriem ir pozitīvas emocijas un enerģija.

Protam, kad ir kāds brīvs mirklis es veltu laiku ģimenei un bērniem, lai kopā pavadītu laiku un kaut kur aizbrauktu. Kopā ar sievu bija iespēja, kaut kādās brīvdienās, aiziet uz teātri vai kino. Nebija daudz. Nebija daudz. Bet tagad pārejas etapā ir krietni savādāk.

Sezonas garumā ir jāpilda savi pienākumi un jābūt vienmēr gatavam.

Foto: Ruslans Antropovs