Februāris Jelgavā un pasaulē

Februāris (no latīņu val. februare – tīrīt, par godu seno romiešu attīrīšanās rituālam Februa) ir gada īsākais mēnesis. Latīniskais nosaukums saistīts ar luperkālijiem, kas norisinājās senajā Romā katru gadu 15. februārī par godu dievam Luperkam – druvu, ganāmpulku aizbildnim. Latviešu mēneša senais nosaukums ir sveču mēnesis, savukārt lietuviešu senie nosaukumi ir ragutis vai kovinis mėnuo, bet mūsdienās – vasaris.
Februārī ir vairākas atceres un svinamās dienas. Visā pasaulē kalendāros 4. februāris atzīmēts kā Starptautiskā vēža diena, 14. februāris – Svētā Valentīna diena un 21. februāris – Starptautiskā dzimtās valodas diena. Ir arī svētki, kurus atzīmē tikai kādā noteiktā valstī: 2. februāris – Murkšķa diena ASV un Kanādā; 15. februāris – Karoga diena Kanādā; 16. februāris – Lietuvas Republikas Neatkarības diena; 23. februāris – Tēvijas sarga diena Krievijā; 24. februāris – Igaunijas Republikas Neatkarības diena; 27. februāris – Dominikānas Neatkarības diena.
Puteņiem un notikumiem bagāts
Gadu gaitā pasaulē februārī risinājušis dažādi vairāk vai mazāk svarīgi notikumi. Piemēram, 1958. gada 1. februārī palaists pirmais ASV Zemes mākslīgais pavadonis “Explorer 1”, bet 1919. gada 3. februārī Padomju Krievija okupēja Ukrainu. 1789. gada 4. februārī Džordžs Vašingtons tika ievēlēts par pirmo ASV prezidentu. Savukārt 6. februārī bijuši vairāki ievērības cienīgi notikumi. 1922. gadā par Romas pāvestu kļuva Pijs XI, 1952. gadā – par Apvienotās Karalistes karalieni pēc viņas tēva Džordža VI nāves Elizabete II, 2000. gadā Tarja Halonena tika ievēlēta par pirmo Somijas prezidenti sievieti, bet 2004. gada 6. februārī terorista pašnāvnieka sarīkotā sprādzienā Maskavas metro Krievijā gāja bojā 41 cilvēks. 1992. gada 7. februārī noslēgts Māstrihtas līgums, dibinot Eiropas Savienību, 2006. gadā šajā datumā novecojis Ēģiptes kuģis, kas veda 1400 pasažieru, nogrima Sarkanajā jūrā, bet 2020. gada 6. februārī nomira Ķīnas ārsts Li Veņlians – Uhaņas koronavīrusa epidēmijas trauksmes cēlējs.
8. februāris bijis ļoti auksts mūsu pašu Latvijā – 1956. gadā Daugavpilī reģistrēta Latvijā viszemākā gaisa temperatūra (−43,20C) kopš meteoroloģisko mērījumu sākuma.