FM: Inflācija nākamajos mēnešos pietuvosies 7-8%

Patēriņa cenu gada pieaugums paātrinās ik mēnesi, un inflācijas spiediens kļūst arvien pamanāmāks ikdienas tēriņos, turklāt patēriņa cenu pieaugums Latvijā atlikušajos gada mēnešos gada izteiksmē vēl paātrināsies, pietuvojoties 7-8%, prognozē Finanšu ministrija (FM).

Patēriņa cenu līmenis 2021.gada oktobrī bija par 1,1% augstāks nekā septembrī. FM pārstāvji atzīmē, ka cenu pieaugums vērojams no šā gada sākuma, tādējādi tas nepārtraukti palielinās jau desmito mēnesi pēc kārtas. Gada izteiksmē cenu pieaugums bija vēl izteiktāks, palielinoties par 6%, kas ir straujākais cenu kāpums kopš 2009.gada vidus.

FM pārstāvji atzīmē, ka patēriņa cenu kāpums vērojams ne tikai Latvijā, bet arī eirozonā un pasaulē kopumā. Ātrais novērtējums liecina, ka saskaņotais patēriņa cenu indekss eirozonā šā gada oktobrī ir palielinājies par 4,1%, tostarp Vācijā par 4,6%, Īrijā par 5,1%, Spānijā par 5,5%, bet Igaunijā un Lietuvā – attiecīgi par 7,4% un 8,2%. Cenu paātrinājumam ir globāls raksturs, un arī Starptautiskais Valūtas fonds šā gada oktobra vidū palielināja inflācijas prognozes šim gadam gan attīstītajām, gan attīstības valstīm.

Faktorus, kas stimulē inflāciju visā pasaulē, var iedalīt trijās grupās, skaidro FM pārstāvji. Pirmkārt, pasaules ekonomikas aktivitātes pieaugums, ko atbalsta labvēlīgie fiskālie un monetārie stimuli. Otrkārt, izejvielu un it īpaši naftas, gāzes, koksnes, metālu cenu pieaugums, kas saistīts ar straujo šo preču pieprasījuma kāpumu. Treškārt, izejvielu trūkums un piegādes ķēžu traucējumi. 

FM pārstāvji norāda, ka šajā gadījumā runa ir nevis par dabas resursiem, bet citām starppatēriņa precēm, piemēram, par pusvadītājiem jeb mikroshēmām, ko izmanto transportlīdzekļu, elektroierīču un sadzīves tehnikas ražošanā. Savukārt, degvielas cenu pieaugums un piegāžu traucējumi negatīvi ietekmē loģistikas izmaksas. 

Atbilstoši Starptautiskā valūtas fonda novērtējumam, straujš cenu kāpums pasaulē varētu turpināties līdz nākamā gada vidum, tomēr situācija atsevišķos pasaules reģionos varētu būt atšķirīga.

FM pārstāvji prognozē, ka patēriņa cenu pieaugums Latvijā atlikušajos gada mēnešos gada izteiksmē vēl paātrināsies, pietuvojoties 7-8%, ko noteiks augstāki siltumenerģijas un elektroenerģijas tarifi, kas stāsies spēkā šā gada novembrī, kā arī augstākas pārtikas cenas. Tāds cenu pieauguma temps saglabāsies vismaz līdz nākamā gada pavasarim, kamēr turpmāko inflācijas dinamiku noteiks izejvielu, it īpaši energoresursu cenu attīstība pasaules biržās, situācija ar Covid-19 vīrusa izplatību un iespējamiem ierobežojumiem.

Attiecībā uz Latvijas iekšējiem faktoriem, kas ietekmē patēriņa cenas, FM piemin arī situāciju darba tirgū. Oktobra beigās reģistrētais bezdarba līmenis Latvijā sasniedza 6%, kas ir zemāks salīdzinājumā ar pirmspandēmijas līmeni. Savukārt vidējā darba samaksa šā gada otrajā ceturksnī pieauga par 10,2% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo ceturksni.

“Neapšaubāmi, ka daudzi cilvēki pandēmijas dēļ palika bez darba un viņu ienākumu līmenis ir pat samazinājies pretēji vidējiem rādītājiem tautsaimniecībā, tomēr darbinieku trūkums atsevišķās nozarēs stimulēs algas pieaugumu arī turpmāk un līdz ar to arī cenu celšanos,” pauž FM pārstāvji.

Tāpat kā iepriekšējā mēnesī, arī šā gada oktobrī lielāko devumu patēriņa cenu pieaugumā noteica degvielas cenu kāpums par 33,4% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, tādējādi izskaidrojot 1,8 procentpunktus no kopējās inflācijas. Šā gada oktobrī viens litrs 95. markas benzīna maksāja 1,458 eiro, kas ir ļoti tuvu vēsturiski augstākajam līmenim, kas bija 2012.gada aprīlī, atgādina FM pārstāvji.

Jau ziņots, ka novembrī tika uzstādīts jauns degvielas cenas rekords. FM skaidro, ka “Brent” markas jēlnaftas cena sasniedza 85 ASV dolārus par barelu, un prognozes nepārtraukti tiek pārskatītas augošā virzienā, kas galvenokārt saistīts ar naftas deficītu, pieaugot pieprasījumam. Savukārt naftas piedāvājumu ierobežo samērā lēnā “OPEC+” valstu naftas ieguves apjoma palielināšana. Tas nozīmē, ka arī turpmākajos mēnešos degvielas cenas paliks augstā līmenī, vērtē FM pārstāvji.

Inflāciju oktobrī būtiski ietekmēja arī ar mājokli saistīto pakalpojumu cenu sadārdzinājums. Mājokļa izdevumi pieauga par 11,8% salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri, ko pamatā ietekmēja cenu pieaugums tādiem komunālajiem pakalpojumiem kā gāze (pieaugums par 37,6%), elektrība (par 18,1%) un siltumenerģija (par 17,8%). FM pārstāvji atzīmē, ka siltumenerģijas un elektroenerģijas cenu kāpums novembrī būs vēl straujāks, ko noteiks šo pakalpojumu tarifu pieaugums.

Foto: pixabay.com