18.novembra vakarā uzņēmēji jelgavniekiem uzdāvināja krāšņu uguņošanu, kaut arī iepriekšējās runas par mazākām izmaksām un jauniem pārsteigumiem varēja viest bažas, ko šogad būs jāpriecājas, ka vispār sanācis salūts.
Bija aptuveni desmit minūtes pēc astoņiem vakarā, kad uz tiltiem, ielām, ap pili un pļavā pie Lielupes sapulcējušies jelgavnieki sāka svilpt un ūjināt. Taču tam sekoja pārsteigums – uguņošana no divām vietām dažādos augstumos.
Viss bija tā, kā jelgavnieki ieraduši priecāties un lepoties 18.novembra vakarā. Zināmā mērā pat pārsteidza tas, ka ekonomiskā krīze nelaupīja šo prieku, un svētku uguņošana nebija «apgriezta» vai «optimizēta».
Varbūt ka tā bija saīsināta laikā – ja tiešām, tad to nemanīja, jo savu scenāriju pirotehniķi īstenoja aizraujoši.
