Dzejniece Astrīde Ivaska mūža lielāko daļu pavadījusi, kā pati saka, «Pasaules pagalmos» – Vācijā, ASV, Īrijā. 2001. gadā atkal atgriezusies uz dzīvi Rīgā, bet viņas dzeju Latvijā nemaz tik daudzi nezina. Tādēļ 3. februārī Jelgavas centrālajā tornī tornī zem stiklotajām debesīm bija satikšanās, atgriešanās un sapazīšanās vakars. «Dzejniece tikļoti mīlējusi, izjutusi un visās zemēs meklējusi Latviju, ka, lasot viņas dzeju un dzejprozu, ir sajūta, ka satiec sen pazītu mīļu draugu,» stāsta pasākuma «Atdodu pasauli atpakaļ» veidotāja Elīna Apsīte.
Saltajā ziemas vakarā skanēja dzejproza un dzeja pašas autores Astrīdes Ivaskas, Elīnas Apsītes un Jolantas Markotas lasījumā, par muzikālām noskaņām gādāja Vitas Pinnes kokle, bet tīri fiziskai siltuma sajūtai lieti noderēja piparmētru tēja.
