Gaidot Latvijas neatkarības gadadienu, Sabiedrības integrācijas pārvaldē skatāma fotoizstāde «Multietniskā Jelgava laikmetu griežos». Tā atklāj mazākumtautību vēsturiskos aspektus un faktus 19. un 20. gadsimtā. Izstāde pierāda, ka Jelgava izsenis bijusi daudznacionāla pilsēta.
Izstādes autors vēsturnieks un pedagogs Andris Tomašūns materiālus izstādei vācis vairākus gadu desmitus. Tie rasti gan pašu, gan kolēģu albumos, muzejos, fotogrāfijas pirktas pat antikvariātos. Attēlos redzami visdažādāko tautību pārstāvji – ebreji, vācieši, poļi, krievi, lietuvieši –, kas kādreiz dzīvojuši Jelgavā, bijuši saistīti ar mūsu pilsētu. Skatāmas arī vēsturiskas ēkas, kas saistītas ar tā laika Jelgavā dzīvojošajām nacionālajām minoritātēm.
«Jelgava ir daudznacionāla pilsēta jau vismaz 300 gadu, taču liecību par to nav daudz. Līdztekus latviešiem visvairāk te dzīvojuši krievu, vācu un ebreju minoritāšu pārstāvji,» uzskaita A.Tomašūns. Ebreju kopienai bijuši pat veseli trīs lūgšanu nami, vairākas skolas, taču Otrā pasaules kara laikā kā kopiena tā izzudusi, jo no divarpus tūkstošiem pilsētas ebreju bojā gāja pusotrs tūkstotis. Izzuda arī vācu kopiena.
«Academia Petrina» Jelgavā mācījušies ne tikai Latvijas pirmās brīvvalsts prezidenti, bet arī pirmskara Lietuvas prezidents Antans Smetona. Pirmā krievu biedrība «Kružoks» Jelgavā dibināta jau 1865. gadā. Mūslaikos tai Jelgavā ir divas biedrības – «Veče» un «Istok».
Izstāde apskatāma līdz decembra vidum.
