Vecajā un jaunajā attēlā redzam vienu un to pašu Pasta ielas posmu, kura redzamākā atšķirība ir tā, ka pirms Otrā pasaules kara Pasta iela neturpinājās aiz Lielās ielas. Precīzāk, no Lielās ielas tā sākās.
Kā informē Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja galvenais krājuma glabātājs Andrejs Dābols, virzienā uz Dobeles ielu Pasta ielas turpinājums izbūvēts pēc kara, aptuveni 50.gadu vidū.
Vecajā attēlā pretī Pasta ielas sākumam, kur mūsdienās ir krustojums pie grāmatnīcas un Domes, redzams daudzstāvu nams ar tumšu fasādi Lielajā ielā. Tas būvēts ap 1910.-1912.gadu un sākotnēji bijis īres nams, kura pirmajā stāvā atradies veikals un kantora telpas, bet augšstāvos – lieli desmit istabu dzīvokļi ar plašu priekštelpu, bufetes istabu ar balkonu un ar vannasistabu. Pirmās brīvvalsts laikā šajā namā atradās Rīgas komercbankas Jelgavas nodaļa, un kā banku šo namu varētu atcerēties vecākie jelgavnieki.
Pasta ielas labajā malā vecajā attēlā redzams vēl kāds lepns mūra nams. Ap to vietu mūsdienās atrodas «Pilsētas pasāžas» gals. Tā bija Herteļa aptieka ar adresi Pasta ielā 13. Savulaik kādreizējā galma aptieka pilī 1888.gadā nonāca Johana Hertela īpašumā, kas pēcāk pārcēlās uz Pasta ielu, tad pārtapa akciju sabiedrībā «J.Hertelis». Precīzi nav zināms šā nama būvēšanas laiks, bet tās varētu būt 19.gadsimta beigas.
Cik zināms, posmā no Lielās ielas līdz Raiņa ielai Pasta iela mūsdienās atrodas aptuveni turpat, kur pirms kara.
