Vecajā un jaunajā attēlā redzam vienu un to pašu Pasta ielas posmu starp Dīķa (tagad Sudrabu Edžus) ielu un Annas (Raiņa) ielu, ar skatu virzienā uz Lielo ielu. Abos attēlos tālumā redzams krustojums ar tagadējo Raiņa ielu.
Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja galvenais krājuma glabātājs Andrejs Dābols aicina pievērst uzmanību, ka vecā attēla kreisajā pusē redzama kāda liela divstāvu mūra ēka ar fasādes ornamentiem. Agrāk šo ēku sauca par «Kružok», kas iegājies no 1865.gadā dibinātās Krievu saviesīgās biedrības, kas uzcēla šo ēku agrākā Karla Pauli restorāna vietā – tas ir ap to pašu vietu, kur mūsdienās atrodas «Jundas» ēka, tikai vecā ēka bija pašā ielas malā.
Jāpiebilst, ka Raiņa parka teritorijā arī agrāk aiz vecajām ēkām kreisajā malā pagalmu pusē bija paslēpts parks – kādreizējais Pauli dārzs. Kluba ēku uzcēla 19.gadsimta 90.gados, un to nopostīja karā. Pirmās brīvvalsts laikā šī ēka bija Zemgales klubs, kurā mājoja dažādas biedrības.
Ēkas adrese bija Pasta ielā 34, bet pāri ielai pretējā pusē – ar adresi Pasta ielā 35 – starp koka dzīvojamām ēkām izcēlās galdnieka Hermaņa Eplē nams. Tas redzams vecajā attēlā kā trešā māja no labās malas. Tas bijis divstāvu koka nams ar neparastu ielas puses fasādi, ko rotāja četras kolonnas ar jumtiņu. Pastāv pieņēmums, ka no šīs ģimenes nācis arhitekts Pauls Eplē, kas veidoja Jelgavas greznākos jūgendstila namus. Mūsdienu attēlā ap to vietu ir daļa «Vivo centra».
