Gandrīz simts eiro makā vairāk

Minimālās darba algas paaugstināšana līdz 620 eiro no nākamā gada 1. janvāra mazo algu saņēmējiem nozīmēs par aptuveni 96 eiro makā vairāk nekā 2022. gadā. Darba devējiem izmaiņas atalgojuma apmērā nozīmēs papildu ap 148 eiro ik mēnesi par vienu minimālas algas darbinieku, bet valsts un pašvaldības kopā nodokļu veidā saņems aptuveni 50 eiro vairāk par katru cilvēku ar minimālo algu.
“Minimālo algu vajadzēja paaugstināt, bet...” šāda ir visbiežākā atbilde, kas skan publikācijas tapšanas laikā no iesaistītajām pusēm.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) aprēķinājusi, cik nākamajā gadā visām Latvijas pašvaldībām izmaksās minimālās algas paaugstināšana. “Tie ir 34 miljoni eiro,” atklāj LPS priekšsēdis Gints Kaminskis. Pašvaldības nākamā gada budžetus nav apstiprinājušas un varēs to izdarīt, kad būs apstiprināts valsts budžets 2023. gadam. Pašlaik ir dažas nedēļas laika, lai izveidotu atalgojumu “loģistiku”, skaidro G.Kaminskis. Minimālās algas paaugstināšana dos arī papildu finanšu efektu pašvaldību budžetos, taču problēma ir pašvaldību darbinieki, kuri iepriekš saņēmuši vairāk par minimālo atalgojumu. Rezultātā sāk veidoties neadekvāta algu hierarhija, jo vienkāršo darbu veicējs, piemēram, sargs, var saņemt gandrīz tikpat, cik, piemēram, cilvēks ar lielāku atbildību un lielākiem darba uzdevumiem. “Ir darbinieki, kuriem gadiem alga nav palielināta, un tagad tā būs noslīdējusi līdz minimālajai darba samaksai,” norāda LPS priekšsēdis. Lai saglabātu darbiniekus un viņi nemeklētu darbu privātās struktūrās, pašvaldībām ir jādomā, kur rast līdzekļus speciālistiem.
Bet uz jautājumu, vai algas paaugstinājums bija nepieciešams, G.Kaminskis pārliecinoši atbild: “Jā.” Turpinājumā seko problēmu izklāstījums par to, ka pašvaldībām nākamā gada budžetos jāatrod arī papildu finansējums energoresursu un citu pakalpojumu paaugstinājumam, kas 2023. gadā kopā visās Latvijas pašvaldībās tiek lēsts aptuveni 120 miljonu apmērā.