LETA
Pārtikas tirgus nākamā gada sākumā kļūs stabilāks un prognozējamāks, un jau šobrīd atsevišķām pārtikas precēm ir vērojams cenas samazinājums, salīdzinot ar septembri, trešdien Latvijas Bankas ekspertu sarunā “Inflācija: toreiz un tagad” teica Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe.
Spiedienu uz pārtikas cenām, pēc Gulbes teiktā, radīs iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos, kas neizbēgami šoziem notiks. Tāpat cenu samazinās konkurence. “Pārtikas tirgus ir ar ļoti augstu konkurenci un, ja kādā valstī spēj saražot lētāk, tad šo šīs valsts ražotāji arī dara,” norādīja pētniece.
Viņa skaidroja, ka pārtikas tirgus Latvijā ir ļoti mazs, un mūsu tirgus cenas nosaka pasaules pārtikas tirgus cenas. “Praktiski nevienam produktam cenas nenosakām mēs paši. Tie ir vien atsevišķi, īpaši produkti, piemēram Latvijas zemenes, kam sezonas laikā nosakām savu cenu. Esam pilnīgi atkarīgi no tā, kas notiek pasaules tirgū,” teica Gulbe.
Viņa piebilda, ka pārtikas cenas jau daudzu gadu desmitus korelē ar enerģijas cenām – naftas, degvielas, gāzes un elektrības cenām. “Pārtikas ražošana sākot jau ar zemes apstrādi ir energoietilpīga nozare. Protams, salīdzinot ar metalurģiju ne tik ļoti, bet tomēr tā prasa daudz enerģijas,” teica Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja.
Viņa arī skaidroja, ka Latvijā, tostarp pārējās Baltijas valstīs, cenu kāpums ir bijis straujāks nekā vecajās Eiropas valstīs, jo pārtika līdz šim mums nav bijusi dārga. “Mūsu iedzīvotāji gan pārtikai tērē lielāku daļu savu ienākumu, taču cenas mums nav bijušas dārgas, pat zemākas” atzina Gulbe.
Tāpat viņa piebilda, ka Latvijas iedzīvotāji līdz šim ir bijuši “izlutināti” ar kvalitatīvu, lētu un ļoti plaša sortimenta pārtiku. “Veikalos maizes plaukti ir metriem gari katram maizes veidam, padsimt tomātu veidi utt.. Arī šis plašais sortiments veikalā kaut ko maksā,” teica pētniece.
Gulbe arī norādīja, ka labāk šajā laikā klājas lielajiem eksporta uzņēmumiem, jo, lai saražotu lēti, ir jāražo daudz. “Mazie ražotāji saprot, ka nevar pastāvēt, ražojot tikai Latvijas tirgum, tādēļ eksportā strādā lielākā daļa uzņēmēju un veiksmīgi strādā tādēļ, ka ir konkurētspējīgi,” teica Gulbe.
Viņa arī norādīja, ka martā, sākoties karam Ukrainā, uzņēmumi tāpat kā iedzīvotāji bija apstulbuši un nesaprata, kas notiek. “Daudziem pārtikas produktiem cenas sasniedza pīķus, kas nebija desmit procenti apjomā, bet vairāk. Cenas ļoti strauji pieauga graudiem, cukuram un eļļai, kas ir gan vienas no galvenajām sastāvdaļām pārtikas produktiem, gan lopbarībai. Vēlāk jau uzņēmēji saprata, ka tas būs ilglaicīgs process, kurā jāiemācās dzīvot. Tagad jau ir iemācījušies dzīvot no jauna un cenas pārtikai pasaulē samazinās,” stāstīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja.
“Lielais pārtikas produktu cenu kāpums ir apstājies. Kad sāksies nopietns samazinājums, to nevaru pateikt, bet jau tagad var redzēt tendences samazināšanās virzienā. Pagājušajā nedēļā, salīdzinot cenas Rīgas, Tallinas un Viļņas mazumtirdzniecības veikalu ķēdēs ar septembra cenām, daudzām precēm cenas ir samazinājušās, piemēram, saulespuķu eļļai pat par 20%,” teica Gulbe, norādot, ka pārtikas cenu pīķis iet uz leju.
“Taču nevaru iepriecināt, ka tagad veikalā kaut kas būs lētāk, jo neskaidrības ir lielas un resursu cenās līdz gada beigām, kas jau ir noteiktas līgumos, strauju samazinājumu nevar redzēt,” Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja.
Viņa prognozēja, ka strauju pārtikas cenu kritumu neredzēsim un, visticamāk, to pārtikas līmeni, kāds bija pagājušajā gadā, mēs vairs nekad nesasniegsim. “Visas pazīmes liecina, ka nākamā gada sākumā situācija pārtikas tirgū kļūs labāka un prognozējamāka,” teica eksperte.
Foto: no arhīva
Reklāma