Ierobežoto finanšu līdzekļu dēļ neatbalsta ieceri palielināt sociālās stipendijas “Studētgods” apmēru

Ierobežoto finanšu līdzekļu dēļ Finanšu ministrija (FM) nav atbalstījusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumu palielināt sociālās stipendijas “Studētgods” apmēru no 175 uz 200 eiro, aģentūru LETA informēja FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

Viņš skaidroja, ka nākamā gada un vidējā termiņa budžeta sagatavošanā ir noteikts tikai viens prioritārais virziens – valsts drošība, turklāt 20.augustā valdībā tika izskatīts jautājums par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2025., 2026., 2027. un 2028.gadā, kurā tika secināts, ka fiskālā telpa 2025.gadam ir negatīva. Ministrijām ir dots uzdevums veikt savu budžetu izvērtējumu, ar mērķi rast finansējumu valsts drošības nodrošināšanai, uzsver FM pārstāvis.

Kā atzīmēja Jarockis, lai nodrošinātu finansējumu pieteiktajām drošības prioritātēm, piedāvāts horizontāli samazināt ministriju izdevumus – aprēķinu veicot no preču un pakalpojumu izdevumiem, kopumā veidojot ietaupījumu 50 miljonu eiro jeb 11% apmērā. Tāpat attiecībā pret sabiedriskajā sektorā nodarbināto personu atlīdzības fondu nākamajā gadā ir noteikts atlīdzības pieauguma ierobežojums, kas ir ne vairāk kā 2,6% apmērā pret 2024.gada aktualizēto plānu.

“Tāpēc ir sniegts viedoklis, ka patlaban pieprasījums stipendijas apmēra palielināšanai, pirms tiek rasta skaidrība par valsts budžeta fiskālajām iespējām nodrošināt valsts drošības prioritāšu īstenošanu, netika atbalstīts,” atzīmēja Jarockis, uzsverot, ka FM atzinums neparedz samazināt stipendijas, bet gan pirms budžeta lēmumu pieņemšanas nepalielināt tās, saglabājot esošā apmērā.

Kā vēstīts, IZM rosināja esošā finansējuma ietvaros palielināt sociālās stipendijas “Studētgods” apmēru no 175 uz 200 eiro mēnesī, tādējādi nedaudz kompensējot inflāciju un sadārdzinātās dzīvošanas izmaksas.

Latvijas Studentu apvienība (LSA) kritizē FM pozīciju. Kā aģentūrai LETA pauda LSA prezidents Alens Aleksandrs Čerņa, LSA uzskata, ka šis lēmums atklāj dziļāku un daudz nopietnāku problēmu Latvijas valdības prioritāšu noteikšanā. “Cik ilgi mūsu valsts studējošie tiks uzskatīti par zemāka līmeņa prioritāti? Un cik ilgi mums būs jāpacieš politiskās plānošanas nekompetence, kas atstāj studējošos likteņa varā,” retoriski vaicā LSA prezidents.

“Šāds FM lēmums atteikties no stipendijas palielinājuma skaidri parāda, ka Latvijas studējošie kārtējo gadu netiek uzskatīti par prioritāti,” secina LSA prezidents. “Ja mēs skatāmies uz valsts visaptverošo aizsardzību, kuru šajos ģeopolitiskajos apstākļos izceļ kā valsts budžeta galveno prioritāti, ir svarīgi atcerēties, ka tā nav tikai militāro spēju stiprināšana – drošība ir arī izglītoti un spēcīgi pilsoņi, kuri ir spējīgi rīkoties un aizsargāt savu valsti,” spriež LSA prezidents.

“LSA jau vairākus gadus cīnās par lielāku atbalstu studējošajiem, aicinot palielināt stipendijas un atvieglot to pieejamību. Taču, šķiet, ka lēmumu pieņēmēji joprojām neizprot, ka ieguldījums izglītībā ir ieguldījums valsts nākotnē. Studējošajiem jābūt iespējai pilnībā koncentrēties uz savām studijām, nevis jācīnās par izdzīvošanu, mēģinot savilkt galus kopā. Studējošajiem nevajadzētu tikt pakļautiem nevajadzīgam finansiālam spiedienam, kas varētu mazināt viņu akadēmiskos sasniegumus un motivāciju. Katru gadu tiek piedāvāti dažādi risinājumi un kompromisi, taču šogad valsts ir skaidri norādījusi – studējošie nav prioritāte. Tas ir rūgts atgādinājums par to, ka izglītības vērtība joprojām netiek novērtēta pietiekami,” turpina LSA prezidents.

LSA aicina FM pārskatīt savu lēmumu un ļaut IZM esošā finansējuma ietvaros palielināt stipendiju.

Uz stipendiju “Studētgods” var pretendēt personas ar invaliditāti, bārenis vai bez vecāku apgādības palicis jaunietis un personas no daudzbērnu ģimenēm.

Patlaban noteikumi paredz, ka uz stipendiju var pretendēt studējošais, kuram, vērtējot saņemto pieteikumu atbilstību gada sākumā, kopējie ieņēmumi iepriekšējā taksācijas gadā nepārsniedz 12 000 eiro bruto saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju, bet, vērtējot saņemto pieteikumus mācību gada sākumā, kopējie studējošā ieņēmumi attiecīgajā gadā nepārsniedz 8000 eiro bruto.

Foto: unsplash.com