Andra Ozola
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plāns turpmākos trīs gadus nepaaugstināt pedagogu atalgojumu jeb iesaldēt to, faktiski nozīmē atbildību par algām pārlikt uz pašvaldību “pleciem”. Turklāt, aizbildinoties ar stimulu pašvaldībām sakārtot skolu tīklu, ir ignorēts fakts, ka virknē pašvaldību šis uzdevums jau ir paveikts un aktuālāks jautājums ir par skolu pārpildījuma mazināšanu, informē Latvijas Pašvaldību savienības Komunikācijas nodaļas vadītāja, Ella Pētermane.
Saskaņā ar IZM plānu, laika posmā no 2022.gada līdz 2025.gadam netiek paredzēts finansējums pedagogu atalgojuma palielināšanai, taču, lai nodrošinātu algas apmēru atbilstoši paredzētajai likmei, pašvaldībām būs jārod līdzekļi savā budžetā, lai segtu šo starpību, ja valsts budžeta finansējums būs nepietiekošs.
Latvijas pašvaldības rīkojas saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām”, kur cita starpā 11.pantā ir noteikts, ka “Ministru kabinets likumā paredzētajos gadījumos un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā var deleģēt pašvaldībai atsevišķu pārvaldes uzdevumu. Deleģējot pārvaldes uzdevumu, Ministru kabinets nodrošina pašvaldībai finanšu līdzekļus, kas nepieciešami šā uzdevuma izpildei”, savukārt 13.pantā paredzēts, ka “Valsts pārvaldes iestādēm nav tiesību uzdot pašvaldībām pildīt tādas funkcijas un uzdevumus, kuru finansēšana nav nodrošināta. Šajā gadījumā, nepalielinot mērķdotāciju pedagogu atalgojumam paredzētajā apmērā, pašvaldībām tiks deleģētas valsts funkcijas bez tam paredzēta finansējuma no valsts budžeta. Arī likuma “Par budžeta un finanšu vadību” 41.pantā noteikts, ka pašvaldībām, darbojoties kā valsts pārstāvjiem, no valsts budžeta tiek segti visi izdevumi.
IZM priekšlikums par algu “iesaldēšanu” nav veidots uz datos balstīta pamatojuma, proti, nav veikti aprēķini par iespējamiem ieguvumiem vai zaudējumiem no atsevišķu skolu slēgšanas vai pakāpju maiņas. Pat, ja slēdzot skolu vai pazeminot tās pakāpi uz pamatskolas izglītības apguves programmu, pašvaldība ietaupīs finansējumu, pašvaldībām joprojām nebūs pietiekošu resursu atalgojuma izmaksai pedagogiem. Tāpat nav ņemts vērā fakts, ka vairākās pašvaldībās jau ir sakārtots skolu tīkls ( piemēram, Ādažu, Mārupes, Salaspils, Saldus novadi, Jelgavas valstspilsēta) un daļa no tām saskaras ar citiem būtiskiem izaicinājumiem – pārāk lielu skolēnu skaitu, kas ir pretrunā ar higiēnas prasībām.
“Mēs izprotam Izglītības un zinātnes ministrijas vēlmi celt izglītības iestāžu prestižu un līdz galam sakārtot skolu tīklu, taču, vienlaikus, lai noturētu esošos un piesaistītu jaunus pedagogus, ir jānodrošina adekvāts un konkurētspējīgs atalgojums. Skolās ir nepieciešami motivēti un profesionāli pedagogi, kuru uzdevums ir nodrošināt, lai mūsu nākamās paaudzes iegūst labu izglītību un veicina mūsu valsts izaugsmi,” uzsver LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.
LPS ir vērsusi IZM uzmanību uz nepieciešamību ieviest Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas izmantoto metodi – kopējais pilna laika skolēnu skaits, kas uzņemti noteiktā izglītības līmenī, dalīts ar ekvivalentu pilna laika skolotāju kopējo skaitu tajā pašā līmenī (pilnas slodzes skolotāju skaits). Pašreizējā metodika – papildu finansējuma aprēķināšana tām pašvaldībām, kuru vidējā skolēnu un skolotāju skaita attiecība iepriekšējā gada 15. oktobrī ir vienāda vai lielāka par vidējo skolēnu un skolotāju skaita attiecību valstī pašvaldību vispārizglītojošās skolās – nemotivēs izglītības iestādes pieaicināt ārējos ekspertus stundu vadīšanai skolās. Tā rezultātā cietīs izglītības kvalitāte, jo lai nodrošinātu kvalitatīvu mācību procesu, ir svarīga sadarbība gan ar augstskolu mācībspēkiem, gan uzņēmējiem, kas var uz nepilna laika slodzes nosacījumiem iesaistīties izglītības procesā.
Foto: no arhīva
Reklāma